Pasažieru pārvadātāji pieļauj iespēju līdzekļu taupīšanas nolūkos vairs neizmantot autoostas
Jau ziņots, ka valdība 1.martā nolēmusi atteikties no finansējuma samazinājuma budžeta vietām augstskolās, vienlaikus nolemjot par trīs miljoniem latu samazināt subsīdijas sabiedriskā transporta pārvadājumiem. Papildus valdība vienojusies par subsīdiju mazināšanu, un nu SM būs jālemj, kuriem pārvadājumu veidiem līdzekļus samazināt.
"Kaut kādu brīdi mēs iekšienē savas izmaksas saspiežam, bet valsts mums visu laiku atkārto, ka jāsaspiež vēl. Mums iekšējo resursu praktiski vairāk nav. Līdz ar to vienīgais, kā mēs varam kļūt vēl lētāki - līdzīgi kā lētās aviosabiedrības varam atteikties no autoostu pakalpojumiem," laikrakstam sacīja "Ecolines" prezidents Andris Podgornijs, piebilstot, ka pretējā gadījumā būtu jāsamazina reisu skaits.
"Ja valsts jau trešo gadu pēc kārtas pasaka, ka naudas dotācijām nav, sanāks tā, ka reisu paliks tik maz, ka no tiem autoostām tāpat agri vai vēlu nebūs nekādas jēgas," uzskata Podgornijs.
Līdzīgu viedokli pauž arī "B-Bus" valdes loceklis Vitālijs Komars, kurš jau kopš 2009.gada cīnās pret obligāto braukšanu autoostās.
"Mūsu maršrutā Bauska-Rīga" braucam ļoti intensīvi - 30 reizes dienā un autoostas mums apēd ievērojamus līdzekļus," sacīja Komars, norādot, ka Rīgā par vienu autobusa iebraukšanas reizi nākas šķirties no sešiem latiem, Bauskā - no 3,5 latiem.
Bauskā "B-Bus" jau esot vienojies par pasažieru uzņemšanu viesnīcas stāvlaukumā pie autoostas, pie veikala "Supernetto" vai pie "Neste" degvielas uzpildes stacijas.
"Arī Rīgā esot bezmaksas alternatīvas, piemēram, Abrenes vai Kalnciema ielā, ko gan Autotransporta direkcija kā oficiālu pasažieru uzņemšanas pieturu "B-Bus" neesot akceptējusi," sacīja Komars. "Ja mēs šādi varam ietaupīt aptuveni 150 000 latus gadā, mums tas ir svarīgi."
Viņš arī norāda, ka daudz gudrāk būtu atteikties no blakus pakalpojuma - autoostas - nekā samazināt šoferiem algas vai sākt braukt ar "grabažām".
Savukārt AS "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Sergejs Zabavņikovs nekomentēja ideju atteikties no autoostu pakalpojumiem, taču atklāja, ka pērn uzņēmums par autoostu pakalpojumiem samaksājis 600 000 latus.
Rīgas autoostas valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Briedītis gan norādīja, ka atteikšanās no autoostām būtu tuvredzīga.
"Mūsu autoosta ir viena no lielākajām Eiropā un ārzemēs augstu novērtēta. Berlīnē ir cita specifika, tur biļetes kasēs netirgo, bet mēs cenšamies nodrošināt pasažieriem maksimālu drošību, veicam videonovērošanu, mums ir informācijas tablo," sacīja Briedītis, norādot arī, ka atsakoties no autoostām, cilvēkiem nebūs iespējas iegūt informāciju par reisiem, jo internetu lieto "labi ja 5% pasažieru".
Reģionālās autoostas, uzzinot jautājuma būtību, atbildēs bija ļoti izvairīgas un atbildīgās amatpersonas "nebija uz vietas", raksta "Dienas Bizness".
"Atteikšanās no autoostām ir ārkārtas pasākums, kas neko labu nenesīs, jo tiks radīts haoss pasažieru apkalpošanā, pašvaldībām būs jānosaka pasažieru uzņemšanas un izlaišanas pieturvietas, kas tām nozīmēs papildu izdevumus," laikrakstam sacīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
Jau ziņots, ka līdz šodienai tiks vērtētas iespējamās sekas papildu samazinājumam dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Uz sarakstu
