Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Rēzeknes pilsdrupas un princeses Rozes stāsts
Rēzeknes pilsdrupas atrodas pilskalnā, kur, vēl pirms uz tā tika uzcelta Livonijas ordeņa pils, no devītā līdz 13. gadsimtam atradās nocietināta seno latgaļu pils. Vēlāko laiku mūra pili divos stāvos un ar torņiem 1285. gadā cēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms. Tā pastāvēja līdz pat 17. gadsimta vidum, līdz nocietināto pili nopostīja zviedri, un pēc tam tā vairs netika atjaunota. Rēzeknes pilsdrupas ir senākais vēstures piemineklis, kā arī visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta pilsētā.
Kā pareizi lietot alkometru – lietderīgi padomi autovadītājiem
Par spīti tam, ka alkometri ir diez gan pieprasīta prece gan pieredzējušu, gan ne tik pieredzes bagātu autovadītāju lokā, daudzi šoferīši nemaz nenojauš, ka arī šīs ierīces lietošana pieprasa atbilstošas bāzes zināšanas. Kā pareizi lietot alkometru un kad būtu īstais brīdis nokalpojušo ierīci nomainīt pret jaunu? Ja arī jūs interesē atbildes uz šiem jautājumiem, noteikti ieskatieties tālākajā raksta saturā.
Lai lāči guļ, Presto brauc tālāk
Jebkurš pieredzējis autobraucējs zina, ka braukt vasarā nozīmē pilnīgi kaut ko citu nekā braukt ziemā. Starp citu, nav tā, ka ziemā notiek vairāk ķibeļu nekā vasarā. Katram gadalaikam ir savas iezīmes. Taču vieglāk iet tiem, kuri vispirms iemācījušies braukt ziemā. Vasaras ķibeles uz ceļa vairāk saistās ar pārgalvību, no kuras pašam ir iespēja izvairīties.
Lūznavas muiža – mākslas, mūzikas un literatūras pils
Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža, atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 kilometru attālumā no Rēzeknes. Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā īpaša vieta mākslai, mūzikai un literatūrai. Muiža ir piedzīvojusi vēsturiskas pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, savukārt pēc renovācijas atdzimusi no jauna. Lūznavas muiža ir piedzīvojusi renovāciju un tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.
5 vietas Latvijā, kur gūt Ziemassvētku noskaņu
Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.
Kā kļūt par robežsargu?
Katram Latvijas pilsonim ar vidējo izglītību vecumā no 18 līdz 40 gadiem ir iespēja kļūt par robežsargu. Ja ar savām personiskajām īpašībām, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli esi piemērots dienestam Valsts robežsardzē, iesniedz dokumentus Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs vai piesakies elektroniski, izmantojot Valsts pārvaldes portālu www.latvija.lv, no 2020. gada 7. decembra līdz 2021. gada 18. janvārim.
Ko darīt, kad vecais šķūnis vairs neturas kopā
Nav tādu lauksaimnieku, kuriem nebūtu vismaz viens liels vecs šķūnis, kurā glabājas kāds traktors, siens un daudz dažādas vecas lauktehnikas, rezerves detaļas vai citi instrumenti. Diemžēl laika zobs daudzas no šīm konstrukcijām nesaudzē un paši redzam, kādi daudzi no tiem ir izliekušies un draud zaudēt savu stabilitāti. Ļoti daudzas šādas konstrukcijas nav glābjamas – šķūnis vai nu jāpārbūvē vai tā vietā jāliek jaunas konstrukcijas.
3 vietas Latvijā, kas saistītas ar vilkaču leģendām
Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.
Pērle Daugavas lokos – Grāfu Plāteru pils jeb Krāslavas pils
Krāslavas jaunā pils jeb Plāteru pils, kuras celšana norisa gandrīz trīs desmitgades (1765. līdz 1791. gadam), un tās komplekss ir Krāslavas nozīmīgākais kultūrvēstures un arhitektūras piemineklis, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Sākotnēji baroka stila ēkas celtniecība tika uzsākta pēc grāfa Konstantīna Ludviga Plātera pasūtījuma, taču tika noslēgta viņa jaunākā dēla Augusta Hiacinta Plātera laikā.
Turaidas Rozes leģenda – viens no zināmākajiem mīlas stāstiem
19. gadsimta vidū Rīgas pils pārbūves laikos tās pagrabos tika atrasti seni Vidzemes hoftiesas arhīva dokumenti, un starp tiem bija arī Turaidas pils pārvaldnieka sievas ziņojums par slepkavību pie Gūtmaņa alas un tiesas prāvas protokols. Līdz mūsdienām saglabājusies arī kāda apbedījuma vieta – piemiņas vieta meitenei, kuras vārds bija Maija jeb Turaidas Roze un kura saistīta ar kādu senu leģendu.