Ziņas & Raksti

Par spīti tam, ka alkometri ir diez gan pieprasīta prece gan pieredzējušu, gan ne tik pieredzes bagātu autovadītāju lokā, daudzi šoferīši nemaz nenojauš, ka arī šīs ierīces lietošana pieprasa atbilstošas bāzes zināšanas. Kā pareizi lietot alkometru un kad būtu īstais brīdis nokalpojušo ierīci nomainīt pret jaunu? Ja arī jūs interesē atbildes uz šiem jautājumiem, noteikti ieskatieties tālākajā raksta saturā.

Jebkurš pieredzējis autobraucējs zina, ka braukt vasarā nozīmē pilnīgi kaut ko citu nekā braukt ziemā. Starp citu, nav tā, ka ziemā notiek vairāk ķibeļu nekā vasarā. Katram gadalaikam ir savas iezīmes. Taču vieglāk iet tiem, kuri vispirms iemācījušies braukt ziemā. Vasaras ķibeles uz ceļa vairāk saistās ar pārgalvību, no kuras pašam ir iespēja izvairīties.

Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža, atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 kilometru attālumā no Rēzeknes. Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā īpaša vieta mākslai, mūzikai un literatūrai. Muiža ir piedzīvojusi vēsturiskas pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, savukārt pēc renovācijas atdzimusi no jauna. Lūznavas muiža ir piedzīvojusi renovāciju un tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.

Katram Latvijas pilsonim ar vidējo izglītību vecumā no 18 līdz 40 gadiem ir iespēja kļūt par robežsargu. Ja ar savām personiskajām īpašībām, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli esi piemērots dienestam Valsts robežsardzē, iesniedz dokumentus Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs vai piesakies elektroniski, izmantojot Valsts pārvaldes portālu www.latvija.lv, no 2020. gada 7. decembra līdz 2021. gada 18. janvārim.

Nav tādu lauksaimnieku, kuriem nebūtu vismaz viens liels vecs šķūnis, kurā glabājas kāds traktors, siens un daudz dažādas vecas lauktehnikas, rezerves detaļas vai citi instrumenti. Diemžēl laika zobs daudzas no šīm konstrukcijām nesaudzē un paši redzam, kādi daudzi no tiem ir izliekušies un draud zaudēt savu stabilitāti. Ļoti daudzas šādas konstrukcijas nav glābjamas – šķūnis vai nu jāpārbūvē vai tā vietā jāliek jaunas konstrukcijas.

Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.

Krāslavas jaunā pils jeb Plāteru pils, kuras celšana norisa gandrīz trīs desmitgades (1765. līdz 1791. gadam), un tās komplekss ir Krāslavas nozīmīgākais kultūrvēstures un arhitektūras piemineklis, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Sākotnēji baroka stila ēkas celtniecība tika uzsākta pēc grāfa Konstantīna Ludviga Plātera pasūtījuma, taču tika noslēgta viņa jaunākā dēla Augusta Hiacinta Plātera laikā.

19. gadsimta vidū Rīgas pils pārbūves laikos tās pagrabos tika atrasti seni Vidzemes hoftiesas arhīva dokumenti, un starp tiem bija arī Turaidas pils pārvaldnieka sievas ziņojums par slepkavību pie Gūtmaņa alas un tiesas prāvas protokols. Līdz mūsdienām saglabājusies arī kāda apbedījuma vieta – piemiņas vieta meitenei, kuras vārds bija Maija jeb Turaidas Roze un kura saistīta ar kādu senu leģendu.

Noslēgusies "BILŽU BIROJA" rīkotā mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" 35 gadu jubilejai veltītā akcija "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!". Tajā iesūtītas 412 mākslinieciskotu pastkastīšu un 303 pastkastīšu maketu fotogrāfijas no 73 Latvijas pilsētām un novadiem. Visaktīvāk akcijā iesaistījās Jelgavas, Liepājas un Tukuma novada iedzīvotāji. Tālākā pastkastīte tapusi Krievijas Federācijā un to darinājusi latviešu valodas un kultūrvēstures skolotāja Ilona Saverasa. Savukārt, Briseles latviešu nedēļas nogales skolā tapa pastkastīšu maketi.