Swedbank forums: pasaules ekonomika atgriezusies uz izaugsmes takas
Savukārt vidējā un ilgtermiņā par galveno dzinējspēku ikvienas valsts attīstībai un labklājības pieaugumam minēts produktivitātes kāpums, kas lielā mērā ir un būs atkarīgs no darbaspēka kvalitātes un inovāciju aktivitātes.
Lielākais risks pasaules ekonomikas attīstībai ir Ķīna
Vērtējot norises pasaules ekonomikā, Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreassens uzsver, ka kopumā globālā ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa. Riski galvenokārt ir saistīti ar to, kas notiek Ķīnā.
"Pēdējo sešu gadu laikā ASV un Eiropas valstīs daudz ekonomikas problēmu ir jau atrisinātas un to vietā nav nākušas daudz jaunu. Privātā sektora kredītsaistību samazināšanas process lielā mērā jau ir aiz muguras - investīcijas aug, lai arī vēl aizvien ir zemā līmenī, uzkrājumi ir augsti. Tāpat fiskālā konsolidācija sabiedriskajā sektorā ir aiz muguras un valsts parādu līmenis stabilizējas. Tika veiktas būtiskas strukturālas izmaiņas eirozonas institūcijās - banku sektorā, fiskālā politikā, stabilitātes mehānismos. Algu kāpums ir vien 1-2% gadā, līdz ar to tuvākajā laikā nav prognozējama nozīmīga patēriņa cenu inflācija, bet arī deflācijas riski ir pārspīlēti. Šobrīd lielākos riskus pasaules ekonomikai potenciāli var radīt Ķīna. Ievērojams privātā sektora parāda pieaugums, aktivitātes mazināšanas mājokļu tirgū un dārgāks finansējums uzņēmumiem - tas rada bažas par turpmāko attīstību. Tomēr jāsaka, ka Ķīna nav ļoti cieši integrēta pasaules finanšu tirgos (t.sk., galvenokārt aizņemas iekšējā tirgū), lai izraisītu tādu krīzi, kādu pasaule piedzīvoja pēc Lehman Brothers sabrukuma," norādīja Haralds Magnuss Andreassens.
Baltijas valstīm lielākā ietekme no tā, kas notiek Krievijā
Savukārt Baltijas valstu ekonomistu uzmanība šobrīd vairāk pievērsta notikumiem Krievijā. Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks domā, ka šogad Krievijas ekonomikā būs recesija.
Tomēr, Krievijas rublis pēc vājināšanās perioda ir nedaudz atguvies un finanšu tirgos vērojama zināma stabilizācija.
"Ja pasaules ekonomikai riskus rada Ķīna, tad Baltijas valstīm sliktā ziņa ir notikumi Krievijā. Krievija ir vāja, lai ģenerētu izaugsmi - bezdarba līmenis vairs nesarūk, ienākumu kāpums ir kļuvis rāmāks, tādējādi cilvēki pelnīs un tērēs mazāk. Trūkst reformu, kas veicinātu izaugsmi. Kapitāla aizplūde un procentu likmju kāpums nozīmē vājākas investīcijas. Krievijā šogad sagaidāma neliela recesija, tomēr ekonomiskā situācija nudien nav tik slikta kā 90.gadu nogalē. 2015.gadā tā varētu sākt lēni atgūties, " uzsvēra Mārtiņš Kazāks.
Swedbank ekonomisti domā, ka bāzes scenārijā (t.i., visticamākais scenārijs) - ja sankcijas pret Krieviju paliks esošajā līmenī - notikumiem Ukrainā un Krievijā nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Eiropas ekonomikas izaugsmi. Sliktāks scenārijs īstenotos, ja konflikts Ukrainā saasinās, tiek ieviestas plašākas sankcijas pret Krieviju un Krievija uz to reaģē, nosakot tirdzniecības šķēršļus un pārtraucot/mazinot energoresursu piegādes. Šādā gadījumā energoresursu cenu pieaugums samazinātu izaugsmi arī Eiropā, arī Krievijā recesija būtu dziļāka un negatīvā ietekme uz NVS ekonomikām lielāka.
"Kopumā, Krievijas-Ukrainas konflikts, kā arī nesen parakstītais līgums par Krievijas dabas gāzes piegādēm uz Ķīnu apstiprina, ka Krievija pašlaik pagriež muguru Eiropai un vairāk lūkojas Āzijas virzienā, kamēr Eiropa vairāk pavēršas ASV virzienā," saka Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists Latvijā.
"Ņemot vērā ļoti vāju Krievijas ekonomikas attīstību, arī izaugsme Baltijā būs lēnāka. Tomēr tieša ietekme būs koncentrēta vien dažās nozarēs, piemēram, transportā, tūrismā, atsevišķās pārtikas pārstādes nozarēs. Gaidāms, ka eksporta kritumu uz Krieviju tomēr kompensēs eksporta kāpums uz Eiropu un citām valstīm, kur izaugsme pieņemas spēkā," uzskata Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā.
No Baltijas valstīm vājāka ekonomiskā situācija šobrīd ir Igaunijā, kur šī gada pirmajā ceturksnī IKP bija turpat par 2% mazāks nekā pirms gada (Latvijā un Lietuvā ap 3% izaugsme). Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā Tonu Mertsina pieļāva, ka Igaunija šogad ieslīgs nelielā un seklā recesijā un teica, ka, visticamāk, Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam tiks samazinātas. Straujš algu kāpums Igaunijā sāk bremzēties un, uzlabojoties eksporta perspektīvām, Igaunijas ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Kopumā ekonomikas izaugsme visās Baltijas valstīs lielā mērā būs atkarīga tieši no tā, kas notiek ar eksportu. Neskatoties uz to, ka pašlaik galvenais izaugsmes dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš (pateicoties ienākumu kāpumam un ļoti mazai inflācijai), ja eksports nenāks palīgā, mājsaimniecību tēriņu izaugsme pakāpeniski saruks.
Savukārt Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijus Mačiulis savā prezentācija stāstīja par vidējā termiņa izaicinājumiem, kas sagaida Baltijas valstu ekonomikas. Viņš īpašu uzmanību pievērsa ieguldījumiem izpētē un attīstībā, kas Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Lietuvā, ir dramatiski zem vidējā līmeņa ES valstīs.
"Lietuva un Latvija iegulda vidēji 2-3 reizes mazāk izpētē un attīstībā nekā vidēji ES. Ieguldījumu līmenis Latvijā ir vien 0,7%, Lietuvā - 0,9% no IKP, kas nozīmīgi atpaliek no Eiropas pašreizēja līmeņa (ap 2%) un arī Eiropas mērķa 2020.gadā sasniegt 3%. Bez tam, ja vērtē tikai uzņēmumu ieguldījumus, situācija ir vēl sliktāka," sacīja Nerijus Mačiulis. Vienlīdz nozīmīgs izaicinājums Baltijas valstīm ir arī demogrāfijas tendences, izglītības kvalitāte, kā arī institūciju un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte.
Produktivitātes izaicinājums - par "smadzenēm" konkurē visi
Baltijas valstis ir mazas atvērtās ekonomikas ar lielu ienākumu līmeņa atšķirību pret ES vidējo līmeni un brīvu darbaspēka kustību ES ietvaros. Izņemot recesiju periodus, algas augs. Ražīguma pieaugumam atpaliekot no algu pieauguma, darba tirgus pārkarst, kam seko emigrācija lejupslīdes periodos. Tāpēc darba ražīguma kāpums ir noteicošais faktors dinamiskam un noturīgam ienākumu kāpumam. Par ražīguma izaugsmes jaunākajām tendencēm pasaulē un to virzītājiem stāstīja foruma īpašais viesis - Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti
"Lielākās atšķirības produktivitātes līmeņos ir saistītas ar diviem faktoriem: izglītības līmeni un inovācijām. ASV, Eiropas un Āzijas valstu pieredze rāda, ka augstāks dzīves līmenis ir pilsētās un reģionos, kur koncentrējas augstākas kvalitātes darbaspēks, proti, izglītotāki cilvēki un inovatīvi uzņēmumi. Galvenais produktivitātes izaugsmes avots ir t.s. tirgojamie sektori, proti, sektori, kuru produkti ir tirgojami un tiek pakļauti valsts vai starptautiska līmeņa konkurencei (piemēram, rūpniecība, transports, lauksaimniecība utt.). Tieši šie sektori ir tie, kas nosaka ekonomikas kopējo produktivitātes līmeni un tātad arī ienākumu līmeni. Savukārt produktivitāte nozarēs, kas pārsvarā strādā uz iekšējo tirgu un sniedz netirgojamus pakalpojumus (viesmīļi, frizieri, juristi, ārsti u.c.) laikā gaitā produktivitāti paši par sevi strauji neuzlabo. Netirgojamie sektori iegūst no izaugsmes tirgojamos sektoros.. Piemēram, novērtējumi ASV rāda, ka katra (labi apmaksāta) darba vieta high-tech uzņēmumos (piemēram, informācijas tehnoloģiju vai farmācijas nozarēs), rada piecas citas darba vietas pakalpojumu sfērā, nevis otrādi. Tirgojamo sektoru attīstība veicina visa apkārtējā reģiona attīstību, ceļ kopējo algu līmeni un uzlabo dzīves kvalitāti kopumā. Šādu uzņēmumu piesaiste ir lielākais ekonomikas politikas izaicinājums ikvienai valstij. Ja gribat palīdzēt mazturīgajiem, viens no labākajiem risinājumiem ir atbalstīt augsti kvalificētu un labi apmaksātu darbavietu izveidi," norādīja Enriko Moretti.
Uz sarakstu
