"Swedbank" ekonomiste: Eksportā vērojama neviendabīga attīstība
Tas skaidrojams ar to, ka dažām nozarēm veicas labāk, dažām sliktāk un pieaugumi ik pa laikam mijas ar kritumiem. "Šī neviendabīgā attīstība turpināsies un svārstības saglabāsies," atzīmē "Swedbank" ekonomiste.
Tomēr viņa atzīst, ka, pateicoties labākam apstrādes rūpniecības sniegumam, arī preču eksports martā pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai arī bija aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms gada.
Eksporta apjomi, visticamāk, būs auguši straujāk, bet cenas daudzām precēm ir mazākas nekā pērn, piemēram, pārtikas produktiem, skaidro Strašuna. Tāpēc kopēja eksporta vērtībā šī gada martā bija par 0,3% mazāka nekā gadu iepriekš. Līdzīgi ir arī ar importu - kopējā vērtība bija par 3,7% mazāka nekā gadu iepriekš, lielā mērā lētāku energoresursu dēļ.
Šī gada pirmajā ceturksnī kopējais preču eksports bija par 0,4% lielāks nekā gadu iepriekš. Lielākie kritumi bija novērojami pārtikas produktiem un transportam (20-21%). Tajā pašā laikā mēbeļu, mašīnu un iekārtu eksports bija par 20-22% lielāks nekā pirms gada, norāda ekonomiste.
Strauji auga arī papīra, stikla izstrādājumu un dažādu būvmateriālu eksports (13-17%). Šī gada martā, atjaunojoties "KKV Liepājas metalurgs" darbībai, pakāpeniski sāk augt arī metālu eksports, bet šī gada pirmajā ceturksnī tas vēl bija par 4% zemāks nekā pirms gada, atzīmē Strašuna.
Kopējais preču imports pirmajā ceturksnī bija par 4,1% mazāks nekā gadu iepriekš. Lielākie kritumi bija minerālproduktiem un pārtikas produktiem - attiecīgi par 23% un 13%. Tas lielā mērā noticis mazāku cenu dēļ, skaidro "Swedbank" ekonomiste.
Tāpat turpināja krist arī tekstilizstrādājumu, transporta un metālu imports. Lielākais kāpums savukārt ir kokmateriālu importam (ap 22%), jo kokrūpniekiem pietrūkst izejvielu vietējā tirgū. Ir kāpums arī mašīnu un iekārtu importam (ap 10%), kas norāda uz nelielu investīciju aktivitāti, komentē Strašuna.
Martā eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm turpināja krist, attiecīgi par 29% un 27% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pirmajā ceturksnī kopumā eksports uz Krieviju krita par 29%, uz parējām NVS valstīm par 9% (uz Ukrainu par 32%), savukārt uz eirozonu auga par 2% un uz Eiropas Savienības valstīm ārpus eirozonas par 10%.
Tāpat turpina strauji kāpt eksports uz Ķīnu, ASV, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Rezultātā Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā samazinājās līdz 6,8% no 9,5% gadu iepriekš.
Uz sarakstu
