Strazds: Kipras problēmas rada īstermiņa nenoteiktību
Viņš atzīmēja, ka Kipras ekonomika pēc izmēra ir nedaudz mazāka par Latvijas ekonomiku un veido vienu piecsimto daļu no eirozonas ekonomikas.
Kipras gadījums uztraukumus un bažas vairāk raisa saistībā ar iespējamiem secinājumiem un neskaidrību par depozītu garantiju shēmu darbību eirozonā, atzina ekonomists. Plānotā depozītu līdz 100 000 eiro (70 000 latu) aplikšana ar nodokli ir juridiski iespējama, taču pēc būtības šāds solis vēsta, ka noguldījumu līdz 100 000 eiro garantijas shēma Kiprā būtībā nedarbojas. "Jautājums ir par to, vai tam varētu būt kādas tālejošākas sekas eirozonā," atzina Strazds, prognozējot, ka, visticamāk, atbilde uz šo jautājumu būs redzama dažu nedēļu vai tuvākā mēneša laikā.
Jau ziņots, ka eirozonas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds nedēļas nogalē vienojās sniegt finansiālu palīdzību Kiprai desmit miljardu eiro (septiņu miljardu latu) apmērā, tomēr Kipras banku klientiem par saviem depozītiem nāksies maksāt vienreizēju nodevu. Sākotnējais risinājums paredzēja, ka par noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu) jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā, bet pārējiem - 9,9% nodeva. Tomēr šāds risinājums izpelnījies iedzīvotāju sašutumu, un arī eirozonas ministri rekomendējuši atteikties no ieceres piemērot nodevu maziem noguldījumiem. Minētā 100 000 eiro robeža ir būtiska, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro tiek garantēti gadījumā, ja iestājas noguldījumu nepieejamība.
Pagaidām vēl nav zināms, kādi būs Kipras glābšanas programmas nosacījumi, jo balsojums par programmu Kipras parlamentā plānots šodien. Savukārt bankas Kiprā slēgtas līdz ceturtdienai.
Runājot par eirozonas attīstību, Strazds atzina, ka "Nordea" bankas analītiķi pazeminājuši eirozonas ekonomikas attīstības prognozes no 0,4% kāpuma līdz 0,4% kritumam gadā. Šis kritums pamatā ir uz pirmā pusgada rēķina, bet otrajā pusgadā ceturkšņa griezumā tiek prognozēta neliela atlabšana. Eirozonas recesija ir vairāk statistiska formalitāte, jo kritums ir decimāldaļas aiz komata, tādējādi pēc būtības eirozonā var runāt par stagnāciju, lai gan cipari rāda nelielu kritumu, skaidroja ekonomists.
Savukārt lielākajās pasaules ekonomikās ASV un Ķīnā joprojām turpinās izaugsme, kas ir atkarīga no attīstības līmeņa. ASV izaugsme ir 2% gadā, un tā šogad varētu tikt noturēta tuvu šim tempam. Savukārt Ķīnā varētu būt 7% izaugsme gadā. Ķīnas ekonomika diezgan veiksmīgi sasniegusi mīksto piezemēšanos, sacīja Strazds, atzīstot, ka "globālajā bildē vislielākās bažas rada eirozona".
Uz sarakstu
