SEB: Baltijas valstu iedzīvotāji nesteidz tērēt naudu ikdienas vajadzībām
2014.gadā pieauga iedzīvotāju ienākumi visās Baltijas valstīs: palielinājās gan vidējā darba samaksa, gan vidējā vecuma pensija, tajā pašā laikā kopējais preču un pakalpojumu cenu līmenis gandrīz nemainījās. 2014.gada beigās vislielāko vidējo darba atalgojumu pēc nodokļu nomaksas nopelnīja igauņi (826 eiro), kamēr latvieši un lietuvieši saņēma krietni mazāk, attiecīgi - 575 eiro un 554 eiro.
"Reālā darba samaksa 2014.gadā Latvijā pieauga aptuveni par 8%, Lietuvā un Igaunijā - aptuveni par 5%. Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvā pagājušā gada beigās reālā darba samaksa vēl nesasniedza pirmskrīzes līmeni. Latvijā reālā darba samaksa bija par 3,2% lielāka nekā pirms krīzes piefiksētais augstākā atalgojuma līmenis, Igaunijā - par 3% lielāks, Lietuvā - par 4,2 % mazāks nekā 2008.gadā," norāda "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Pēc "SEB bankas" ekspertu domām, vidējā darba samaksa arī turpmāk, visdrīzāk, pieaugs visās Baltijas valstīs, bet inflācija saglabāsies zema. Latvijā tiek prognozēts vidēji 6% reālās darba algas pieaugums. Tas skaidrojams ar minimālās darba algas pieaugumu līdz 360 eiro un ienākumu nodokļu samazinājumu no 24% līdz 23%.
Igaunijā vidējā darba samaksa pieaugs par 5-6%, kas saistīts ar minimālās algas palielinājumu līdz 390 eiro šī gada sākumā. Vidējā reālā darba samaksa, visticamāk, piedzīvos vēl straujāku pieaugumu, ko sekmēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums no 21% līdz 20%, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas palielinājums un bezdarba apdrošināšanas nodokļa samazinājums.
Lietuvā reālās darba samaksas pieaugums 2015.gadā varētu sasniegt 4,5%, un to ietekmēs plānotā minimālās darba algas palielināšana jūlijā līdz 325 eiro un kopējais vispārējā patēriņa preču un pakalpojumu cenu samazinājums (0,4%).
Pieaugot ienākumiem, uzlabojas iedzīvotāju finanšu situācija, kas paver iespējas palielināt izmaksas ikdienas patēriņam un veidot uzkrājumus. SEB ekspertu apkopotie dati liecina, ka finanšu institūcijās uzkrātais finanšu kapitāls ir palielinājies visās Baltijas valstīs. Iedzīvotāju noguldījumu vērtība pērn pieaugusi par 14,8%, Latvijā un Igaunijā - par 8%.
"Straujais noguldījumu pieaugums Lietuvā skaidrojams ar eiro ieviešanu, kā rezultātā iedzīvotāji uz banku atnesa agrāk uzkrātos litus, lai tos ērti un bez maksas samainītu uz eiro valūtu. Līdzīga tendence bija vērojama Latvijā un Igaunijā pirms eiro ieviešanas, kur mājsaimniecību veikto noguldījumu apjoms pieauga attiecīgi par 11,2% un 6%. Tāpat kā kaimiņvalstīs, arī Lietuvā iedzīvotāji pēc eiro ieviešanas nesteidz šos uzkrājumus izņemt no bankas," skaidro "SEB bankas" Lietuvā mājsaimniecību eksperte Julita Varanauskiene.
Tas, ka noguldījumu apjoms ir pieaudzis straujāk nekā darba samaksa, liecina, ka iedzīvotāji nesteidzas savus pieaugošos ieņēmumus iztērēt ikdienas vajadzībām, pat neraugoties uz zemajām noguldījumu likmēm. Izanalizējot noguldījumu datus, redzams, ka iedzīvotāji biežāk nekā iepriekšējos gados ir izvēlējušies ilgtermiņa uzkrājumus, novirzot līdzekļus pensiju 3.līmenim vai dzīvības apdrošināšanai. 2014.gadā šī uzkrājuma veida kapitāla vērtība pieauga par 21,3% Lietuvā, 19,1% Latvijā un 11,6% Igaunijā.
Uz sarakstu
