Saeima konceptuāli atbalsta PVN un IIN likmju samazināšanu - papildināts
Saeimas deputāti šodien gandrīz vienbalsīgi pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu.
Likumprojekti tiek skatīti steidzamības kārtībā, tātad tiks pieņemti divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz rītdienas plkst.17, kurus Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vērtēs otrdien, 22.maijā. Galīgo lēmumu Saeima varētu pieņemt ceturtdien, 24.maijā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) Saeimas sēdē uzsvēra, ka darba spēka nodokļa reformas mērķis ir konkurētspēja investīciju piesaistes jomā un darba vietu nodrošināšanā. Samazinot darba spēka nodokli, tikšot paaugstināta uzņēmēju konkurētspēja un samazinātas izmaksas uzņēmumiem.
Arī vairāki Reformu partijas (RP) pārstāvji pauda prieku par to, ka izdevies panākt vienošanās par nodokļu samazinājumu. Deputāte Daina Kazāka (RP) sacīja, ka ar šo likumprojektu tiek parādīts, ka valsts strādā gan ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, gan arī atbalsta tos, kas nodokļus maksā.
Savukārt deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka ir apsveicama šī iniciatīva samazināt nodokļus, tomēr Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka ir jāturpina diskusija par kopējo nodokļu politikas samazināšanas principu.
Tāpat opozīcijas deputāti arī vērsa uzmanību uz to, ka, samazinot IIN, var samazināties arī pašvaldību ieņēmumi, tāpēc jāmeklē kompensējošie mehānismi. Savukārt deputāts Ivars Zariņš (SC) pauda viedokli, ka izmaiņas būtu jākoncentrē uz neapliekamā minimuma pacelšanu, lai arī mazo algu saņēmēji šie nodokļa samazinājumi jau būtu jūtami.
Tikmēr Reirs sacīja, ka "kompensācija pašvaldībām būs" un to risinās Ministru kabinets likumos noteiktā kārtībā, veidojot nākamā gada budžetu, un arī neapliekamo minimumu nosaka Ministru kabinets, nopietni izvērtējot budžetu.
Šodien atbalstītais likumprojekti paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme no 1.jūlija tiks samazināta par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 22% uz 21%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi par vienu procentpunktu - no pašreizējiem 25% uz 24% - paredzēts samazināt no nākamā gada 1.janvāra.
Grozījumi likumā par IIN paredz, ka trīs gadu laikā IIN likme tiks samazināta par pieciem procentpunktiem - no pašreizējiem 25% līdz 20%. Paredzēts, ka no 2013.gada 1.janvāra IIN likme būs 24%, 2014.gadā tā būs 22%, bet 2015.gadā - 20%.
Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, tiktu samazināti arī nabadzības un strukturālā bezdarba riski, kā arī ēnu ekonomika un motivācija izvairīties no nodokļu nomaksas, skaidro likuma grozījumu autors Finanšu ministrija (FM).
FM aprēķini rāda, ka 2013.gadā, samazinot IIN par vienu procentpunktu, budžeta ieņēmumi būs par 33,2 miljoniem latu mazāki. Šim aprēķinam par pamatu ņemti IIN ieņēmumi no darba un citiem ienākumiem, neņemot vērā IIN ieņēmumus no kapitāla ienākumiem.
2014.gadā samazinātās IIN likmes dēļ valsts budžeta ieņēmumi būs kopumā par 98,1 miljonu latu mazāki, bet 2015.gadā - par 173,3 miljoniem latu mazāki, prognozē FM.
Savukārt PVN likmes samazināšana no 22% līdz 21% no šā gada 1.jūlija šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus latu. Tomēr FM sagaida, ka šā gada budžeta likumā apstiprinātais ieņēmumu plāns tiks izpildīts, ko nodrošina sasniegtā pārpilde gada pirmajā ceturksnī. Aprēķinos iekļautas prognozējamās patēriņa pozitīvās izmaiņas, norāda FM.
Ministrija skaidro, ka likuma par PVN grozījumu mērķis ir samazināt PVN standartlikmi, lai tuvinātu PVN likmes kaimiņvalstīs piemērotajām likmēm, kas sekmētu Latvijas reģionālo konkurētspēju un mazinātu pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem.
Patlaban Lietuvā PVN standartlikme ir 21%, Igaunijā - 20%.
FM norāda, ka prognozējams patēriņa pieaugums šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados, līdz ar to varētu palielināties ieņēmumi valsts budžetā, kas daļēji kompensētu ar PVN standartlikmes samazināšanu saistīto potenciālo ieņēmumu samazinājumu.
FM arī atzīmē, ka PVN standartlikmes samazināšana varētu būt viens no apstiprinājumiem Latvijas iziešanai no ekonomiskās krīzes. Nodokļu sloga samazināšana varētu mazināt inflācijas ietekmi, veicināt patēriņa pieaugumu un pozitīvi ietekmēt uzņēmējdarbību.
Uz sarakstu
