Piena kvotas izpilde pārsniegusi 85%; jārēķinās ar ES kontrolēm
Tiek prognozēts, ka šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 1%, kas Latvijai varētu radīt vairāk nekā divu miljonu eiro soda naudu.
Kā norādīja Galvanovska, piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita.
Tikmēr valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels - tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas jau pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas.
"Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai," sacīja Galvanovska, norādot ka uz pietiekami lielām papildu kvotām no valsts rezerves cerēt nav pamata.
Līdzās valsts kvotu pieprasījumam vēl viena iespēja mazināt iespējamās soda nauda apjomu ir kvotas pirkšana. Ņemot vērā ļoti zemo piena iepirkuma cenu, kas februārī Latvijā bija vidēji 22,155 eiro centi par kilogramu piena, jebkādi papildu izdevumi, jo īpaši par kvotas tonnu, kas vērtību zaudēs jau 1.aprīlī, zemniekiem būs ļoti nepatīkami, atzina Galvanovska.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere norādīja, ka saimniecībām, kurām ir brīvas kvotas, tās vajadzētu par simbolisku samaksu iznomāt vai pārdot tiem, kam tās nepieciešamas.
"Ja piena ražotāji lūdz atbalstu no valsts un ES, vai nevaram arī paši viens otram paiet solīti pretī un palīdzēt? Aicinām uz godīgu biznesu, ja reiz saņēmām kvotas no valsts par brīvu," norādīja Dreijere.
Tāpat ekspertes informēja, ka pat pie cerības, ka piena ražotājiem izdosies nepārsniegt valstij kopumā piešķirto kvotas apjomu, zemniekiem un pārstrādātājiem jārēķinās ar iespējamām kontrolēm no ES iestāžu puses.
"Pat tad, ja pēdējo kvotas gadu izdosies pabeigt bez soda naudām, valsts, pārstrādes uzņēmumi un arī piena ražotāji nav pasargāti no iespējamajām ES iestāžu kontrolēm, kas var atnest arī nepatīkamu brīžus."
"ES kontrolējošās iestādes var pieprasīt pārbaudei dokumentāciju par katru konkrētu piena ražotāju un pārbaudīt, cik atbilstoši patiesībai ir dokumentos norādītie piena kvalitātes rādītāji. Tas nozīmē - ja pēdējā kvotas gadā datu centrā būs sniegta informācija, piemēram, par pārāk straujām tauku procenta izmaiņām, pastāv iespēja, ka Brisele šādu pienu uzskatīs nevis par pārstrādei nodotu svaigpienu, bet jau par pārstrādātu pienu," norādīja Galvanovska.
Piens ar tauku satura procentu, kas zemāks par 2%, var tikt uzskatīts par pārstrādātu produktu, un šo apjomu var ieskaitīt tiešās tirdzniecības kvotā. Tas varētu radīt risku tiešās tirdzniecības kvotas pārpildei.
Šis ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā ES. Kārtējais kvotas gads ir sācies pērn 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais - 781 132 tonnas.
Uz sarakstu
