Pētersone: ēnu ekonomika sarūk
Viņa uzsver, ka šogad bruto atalgojums valstī ir pieaudzis par 9%, un tas nav saistīts tikai ar algu pieaugumu, bet ar to, ka daļa negodīgo uzņēmēju ir iznākuši no pagrīdes un legalizējušies.
To algu, kuras bruto ir 700 eiro un vairāk, īpatsvars jau ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, atklāj Pētersone.
Viņasprāt, viens no galvenajiem ēnu ekonomikas iemesliem ir sabiedrības un kultūras problēma. "Nevienā Rietumeiropas valstī, braucot sabiedriskajā transportā, netiek apspriesta nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no tiem. Mums tā ir ikdiena," saka VID vadītāja.
Pētersone uzskata, ka "izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir sērga, kura ies mazumā līdz ar paaudžu nomaiņu".
Kā ziņots, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā varētu būt ap pieciem miljardiem eiro, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par ēnu ekonomiku aplēsa ēnu ekonomikas pētnieks, "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra" direktors Arnis Sauka.
"Mūsu pētījuma aplēses rāda, ka ēnu ekonomika ir 23,8% no IKP, bet Šneiders bija aplēsis 25,5% no IKP. Abiem pētījumiem ir atšķirīgas metodoloģijas, bet rezultāti ir diezgan tuvi. Metodoloģijas dēļ Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā iegūtie rezultāti tiek uzskatīti par zemāko ēnu ekonomikas robežu, bet Šneidera - par augstāko. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika varētu būt vidēji ap 24,5% no IKP. Tātad, ja Latvijas IKP ir ap 20 miljardiem eiro, tad ēnu ekonomika ir ap pieciem miljardiem eiro," sacīja Sauka.
VID vadītāja norādīja, ka liels ēnu ekonomikas īpatsvars ir mazo uzņēmumu segmentā, kuru īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti liels. "Jo vairāk ir mazu uzņēmumu, jo ēnu ekonomika ir lielāka," atzina Pētersone.
Savukārt Sauka sacīja, ja mazo uzņēmumu ir daudz arī citās pasaules valstīs, bet Latvijā mazie uzņēmumi uzskata, ka nodokļu nemaksāšana ir norma. VID vadītāja šim nodoklim piekrita, atzīstot, ka "mūsu mentalitāte ir tāda, ka, braucot tramvajā, apspriežam, kā nemaksāt nodokļus".
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā par ēnu ekonomiku secināts, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika pērn samazinājās. Aicināts vērtēt, ko kaimiņvalstis dara labāk ēnu ekonomikas izskaušanā, Sauka atzina, ka nevar komentēt šīs atšķirības, taču viņš norādīja uz vairākām pozīcijām, kas būtiski atšķiras Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
"Pētījumā redzam, ka ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir 20%, bet Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 10% un 11%. Kāpēc tieši šāda atšķirība, nevaru komentēt. Otrs rādītājs ir aplokšņu alga. Latvijā šis rādītājs ir 25,2%, Igaunijā - 17,1%, bet Lietuvā - 15,1%. Visās valstīs rādītājs ir augsts, bet arī šajā jomā kaimiņi kaut ko dara labāk. Pētījums arī parāda, ka apmierinātības ziņā ar valdības nodokļu politiku Latvija ir kliedzoši sliktākā situācijā. Problēma varētu būt tā, kādā veidā valdība komunicē ar uzņēmējiem. Latvijas valdība nav sliktāka par Lietuvas un Igaunijas valdībām, bet kaut kādu iemeslu dēļ problēma ir tieši komunikācijā," uzskata Sauka.
Savukārt VID vadītāja uzsvēra, ka Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera pētījumā ēnu ekonomika Lietuvā un Igaunijā ir nedaudz lielāka nekā Latvijā. "Saliekot kopā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma rezultātus ar Šrēdera rezultātiem, var secināt, ka ēnu ekonomika visās Baltijas valstīs ir līdzīga," sacīja Pētersone.
Jau rakstīts, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā secināts, ka 2013.gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis par 2,7 procentpunktiem.
Iepriekš izskanējušas vairākas versijas, cik naudas Latvijas budžets neiegūst ēnu ekonomikas rezultātā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir aplēsusi, ka naudas izteiksmē pērn ēnu ekonomika bijusi 5,5 miljardi eiro, bet bijušais finanšu ministrs Einars Repše ("Latvijas attīstībai") lēš, ka tie bija 1,5 miljardi eiro.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā pagājušajā gadā ēnu ekonomika sarukusi - Igaunijā ēnu ekonomika pērn bija 15,7% no IKP, gadu iepriekš šis rādītājs bija 19,2%. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas indekss pērn bija 15,3%, 2012.gadā - 18,2%.
Uz sarakstu
