"Nekā personīga"- par Strīķes atlaišanu un Moldovas ieroču lietu...
Latvijas faktu aptauja liecina, ka Strīķi atbalsta 35,2%, bet neatbalsta 22%.
Decembra pēdējās dienās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Strelčenoks centās pielikt punktu ilgstošajiem konfliktiem birojā un atlaida savu vietnieci Jutu Strīķi . Tomēr šīs neizrādīsies operatīvās darbinieces ar 20 gadu stāžu karjeras beigas, jo juridiski premjeram Valdim Dombrovskim ir tiesības atcelt KNAB priekšnieka lēmumus, ja tie atzīti par prettiesiskiem. Un Nekā Personīga rīcībā ir neoficiāla informācija, ka nākamnedēļ Dombrovskis visticamāk Strīķi amatā atjaunos. Un nav pamata domāt, ka konflikti no jauna neuzkursies, Strīķei atgriežoties birojā, jo neviena no pusēm savas kļūdas neredz un nav gatava mainīties.
"Strīķes attieksme pret KNAB biroja priekšnieka lūgumiem un prasībām ir augstprātīga, ironizējoša un nievājoša, Strīķe nespēj noturēties , lai nepārtrauktu KNAB priekšnieku; viņa teikto Strīķe nevēlas saprast un negrib iedziļināties prasību būtībā," šis ir tikai viens teikums 21 lappuses garajā atkārtotajā KNAB priekšnieka vietnieces novērtēšanā. To veica Jaroslavs Strelčenoks, ielika zemo "D" atzīmi un domāja, ka ir pielicis punktu Strīķes karjerai birojā.
Pavasarī, juzdams pirmās nopietnās grūtības saskarsmē ar vietnieci un viņas padotajiem, Streļčenoks aicināja palīgā profesionālu komandas saliedēšanas treneri. Taču divu dienu seminārs izgāzās jau pēc pāris stundām. Trenere atteicās no tālākas agresīvi noskaņoto KNAB darbinieku apmācības. Kad vasarā Streļčenoka atvaļinājuma laikā, Strīķe atcēla vairākus Streļčenoka rīkojumus, bija skaidrs, ka abu starpā iestāsies karš. To vēl vairāk uzkarsēja Strīķes aizkulišu darbības, aizmuguriski Streļčenokam, nododot KNAB rīcībā esošu informāciju, kas ietekmēja un varēja ietekmēt konkursus uz VID un Rīgas apgabaltiesas vadītāja amatiem.
Atšķirībā no sava priekšgājēja, Streļčenoks bija savējais, jo nāca no KNAB vidus, pirms konkursa vēl saņēma Strīķes svētību un pozitīvu rekomendāciju. Iespējams, ka viņa iepriekšējais darbs korupcijas novēršanas blokā noteica Streļčenoka tālākās prioritātes. Viņu vairāk interesēja izglītošanas darbs nevis reāla pakaļdzīšanās korumpantiem. Piemēram, KNAB ar plakātu palīdzību aicināja pacientus nedot ārstiem kukuļus. Streļčenoks neielaidās asās diskusijās ar politiķiem un nelaida uz televīziju arī Strīķi pirms pašvaldību vēlēšanām, lai KNAB nepārmestu politizēšanos.
Taču veiksme šajā laikā nav bijusi arī Strīķes sabiedrotā. Neraugoties uz bieži dzirdamām ziņām par sarežģītu korupcijas afēru izmeklēšanu, Sabiedriskās politikas centrs Providus izpētījis, ka 2012.gadā bijis rekordzems korupcijas lietu skaits, kas nonāk līdz tiesas spriedumiem. Un lietas ir par salīdzinoši mazām kukuļa summām.
Izmeklētājiem arī pietrūkst jaudas tikt uz priekšu "oligarhu lietā" , ko uzsāka pirms diviem ar pus gadiem. Aizdomās turētā statuss joprojām nevienam nav uzrādīts un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers prognozējis, ka pierādījumu trūkuma dēļ kādā daļā kriminālprocesu nāksies izbeigt.
Tomēr no KNAB pārrauga premjera Valda Dombrovska puses ir jūtams atbalsts Strīķes darbībai, kuru viņš uzskata par biroja dzinējspēku. Nekā personīga ir neoficiālas ziņas, ka Dombrovskis atcels Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu.
Strīķe trīs reizes piedalījusies konkursā, lai vadītu KNAB, taču nav akceptēta. Konkursā, kurā izraudzījās Streļčenoku, viņa vairs nestartēja. Lai arī birojā strādājusi kā otrā persona, Strīķei ir salīdzinoši augsts sabiedrības novērtējums. Sociālo pētījumu aģentūra "Latvijas fakti" šonedēļ aptaujā uzdeva jautājumu, "Kā jūs vērtējat Jutas Strīķes darbu". Pozitīvi un drīzāk pozitīvi atbildējuši 35,2% iedzīvotāju, tādu, kuriem viņa nepatīk ir 22% un 42,9% atbildi nezina.
Drošības policija pabeigusi izmeklēšanu tā dēvētajā Moldovas ieroču lietā, kurā kāda Latvijas firma piegādājusi bruņojumu, kas iespējams nonācis Lībijai.
Stāstu aizsāka kāds pirms aptuveni diviem gadiem noticis darījums, kad Moldovas armija Latvijas firmai Latspeceksports nolēma pārdot ap 60 tonnas novecojuša bruņojuma, it kā, lai tālāk to vestu uz Armēniju un Ukrainu. Bet klusais pirkums izvērtās starptautiskā skandālā, kad gaismā nāca virkne dīvainību.
Vispirms – ka kravā patiesībā bija viens no vērtīgākajiem Moldovas armijas īpašumiem – modernas prettanku raķetes un to palaišanas iekārtas, kontroles un kalibrēšanas sistēmas. Norādītā cena bija ap 3 miljoni dolāru – vismaz uz pusi zemāka par reālo. Pavadošos dokumentus bija parakstījušas personas ar sagrozītiem vārdiem. Un visbeidzot - ieroču pārvešanai izmantotā Armēnijas kompānijas Ayk Avia lidmašīna IL-76 pirms ierašanās Moldovā bija pacēlusies no Lībijas nemiernieku ieņemtās Bengazi pilsētas. Turklāt Armēnija apgalvoja, ka kravu nav saņēmusi. Tāpēc varēja secināt, ka tā nonākusi Lībijā.
Šis gadījums ir minēts ANO Drošības padomes ekspertu ziņojumā par militāro materiālu sūtīšanu uz Lībiju revolūcijas laikā, sniedzot atbalstu konfliktā iesaistītajām pusēm. Taču ANO atzīst arī, ka tai ir izdevies iegūt tikai ierobežotu informāciju un ka Moldova uz pieprasījumu sniegt ziņas vispār nav atbildējusi.
Atšķirībā no Moldovas, mūsu valdībai ANO izmeklētāji jautājumus nav uzdevuši, iespējams, tādēļ, ka uz to nekrīt aizdomas, jo Latvijā saistība ar darījumu bijusi tikai privātpersonām.
Moldovas opozīcijas un arī žurnālistu aizdomas vēl vairo fakts, ka Moldovas varasiestādes neizrāda gribu notikušo izmeklēt līdz galam.
Moldova arī nav izrādījusi īpašu interesi kaut ko uzzināt Latvijas pusē. Latvijas- Moldovas parlamentārās sadarbības grupas vadītājam un arī premjeram Valdim Dombrovskim vizītes laikā Moldovā par to neesot uzdots neviens jautājums.
Pēc neoficiālām ziņām, Latvijas izmeklētāji nav atraduši pierādījumus, ka krava nonākusi Lībijā, bet drīzāk tomēr, ka tā nosūtīta uz Armēniju, līdzdarbojoties ar Armēniju saistītajam Seišeļu salās reģistrētajam ofšoram "Mosston Engineering Ltd." Sākotnēji bija cerēts kriminālvajāšanu sākt arī pret otru personu – Tukuma lidostas līdzīpašnieku un firmas KS-Avia vadītāju Konstantīnu Soloduhu, kurš piedalījies darījuma organizēšanā. Taču tas nav izdevies, jo vēl pirms Moldovas ieroču skandāla, Saeima grozot Krimināllikumu, lēmusi, ka atbildība pienākas par ANO un Eiropas Savienības noteikto sankciju un nevis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas noteikto sankciju pārkāpšanu, kā tas bijis šajā gadījumā. Tieši tāpēc uz daudz vieglāku sodu var cerēt arī Latspeceksporta vadītājs, kurš līdz šim savu vainu nav atzinis.
Bet tikmēr, kā izrādās, Latspeceksports centies no Moldovas Aizsardzības ministrijas atgūt izgaismotajā darījumā zaudēto naudu, vainojot Moldovas pusi informācijas noplūdē un līdz ar to līguma noteikumu pārkāpšanā.
Ņemot vērā lielo starptautisko interesi par Moldovas ieroču lietu, var uzskatīt, ka Latvijas tiesa gan būs pirmā, kas to sāks izskatīt, taču, ļoti iespējams, ka tomēr ne pēdējā un, ka izmeklēšana vēl turpināsies.
Policija lūdz uzrādīt apsūdzības sešām personām, kas atbildīgas par Krājbankas bankrotu. Bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs sniedzis izmeklētājiem vērtīgas liecības par Lembergu, Šķēli un Šleseru.
Divus gadus policijai vajadzēja, lai noskaidrotu, kas vainojams pie tā, ka sabruka Latvijas krājbanka. Nu izmeklēšana ir pabeigta un materiāli nodoti prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai īpašniekam Vladimiram Antonovam, valdes priekšsēdētājam Ivaram Priedītim un citiem valdes locekļiem.
Apsūdzību lūdz uzrādīt par līdzekļu piesavināšanos, piesavināšanās atbalstīšanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu un grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu pret sešām personām, viņu vidū Antonovu un Priedīti. Prokuratūra policijas materiālus saņēmusi 28.decembrī.
Policijai izdevās saņemt atbildes uz pieprasījumiem tiesībsargājošajās iestādēs Austrijā un Luksemburgā. Uz šo valstu bankām Antonovs kopā ar Ivaru Priedīti bija pārskaitījuši Krājbankas naudu. Tas ļāvis nostiprināt pierādījumus.
Policija arī vairākkārt pratinājusi gan Vladimiru Antonovu, gan viņa tēvu Aleksandru Rīgā un Londonā. Pēc "Nekā Personīga rīcībā esošajām ziņām, izmeklētāji saņēmuši vērtīgas ziņas par politiķu Šķēles, Šlesera un Lemberga lomu airBaltic kreditēšanā, ko veica Krājbanka.
Policija vēl nav saņēmusi atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumu no Krievijas. Ja to saņems, tad, iespējams, apsūdzību papildinās.
Uz sarakstu
