Naudas zīmes: pārkvalifikācijas spožums un posts (video)
"Kā noformulēt programmu sarakstu – kā vislabāk, visoptimālāk darba devēji varētu pateikt, kas viņiem būs vajadzīgs pēc pusgada, pēc gada. Ne jau valsts var pateikt, kas uzņēmējam būs vajadzīgs pēc 3 mēnešiem, pēc pusgada," uzsver Baiba Paševica, Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore.
"Mūsu kursu piedāvājums ir plašs. Un ne vienmēr tas sakrīt – ko mēs piedāvājam uzņēmumiem, fiziskām personām, ar tām programmām, ko pasūta NVA, kur mēs piedalāmies. Bieži šīs programmas atšķiras, jo uzņēmējiem vajag vienu, aģentūra kaut ko citu. To mēs nevaram iespaidot," savukārt norāda Pēteris Zaļmežs, mācību centra BUTS direktors.
Izstrādājot un īstenojot bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas, būtiski ir pirms tam izvērtēt, kādu nozaru speciālisti būs nepieciešami darba devējiem un tieši kādus arodus tiem būtu jāapgūst. Diemžēl reālā situācija liecina, ka ne visi programmu dalībnieki rūpīgi apsver, kādu profesiju apgūt. Un arī, iespējams, valsts ne pārāk rūpīgi izsver, kādu prasmju mācīšanai izmantot atvēlētos finanšu līdzekļus, lai apmācītie darbinieki patiešām iegūtu arodu un atrastu darbu.
"Lielākā daļa aizgāja mācīties valodas – angļu, zviedru, norvēģu. Datorzinības. Un es parasti saku arī tā - norvēģu vai zviedru valoda – viss ok! Ja tas darba devējs atrodas Latvijā un ja viņam vajag šīs zināšanas. Bet ja mēs par Eiropas līdzekļiem sagatavojam cilvēku Eiropas tirgum – viņš apgūst šo valodu un aizbrauc strādāt uz Norvēģiju. Vai šie Eiropas līdzekļi, kas ir domāti Latvijas valstij, būtu jātērē tam?" retoriski vaicā Pēteris Zaļmežs, mācību centra BUTS direktors.
Un patiesi – ja tā padomā – vai laikā, kad valsts budžetā tik ļoti pietrūkst naudas – vai mēs šo naudu izmantojam kvalitatīvi? Ar skatu sākotnē? Taču problēma ir citā aspektā – diemžēl pēdējo gadu laikā ir radīta mazliet ačgārna kārtība valstī – labu gribēdami, mēs esam iekūlušies otrā grāvja malā, jo, lai novērstu pārlieku lielu valsts līdzekļu iztērēšanu, atšķirībā no iepriekš pierastā definējuma "ekonomiski izdevīgākais piedāvājums" tagad tiek praktizēta pieeja – "piedāvājums par viszemāko cenu". To zināmā mērā atzīst arī Baiba Paševica, Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore – "Ir ļoti svarīgi, lai mācību iestādes, kursu piedāvātāji ietu līdzi laikam un būtu mūsdienīgi. Bet ir jāsaprot, ka, lai mācību iestādes būtu mūsdienīgas, tās pakalpojumu nevarēs sniegt par ļoti zemām cenām. Bet mums kā valsts iestādei ir jāpievērš uzmanību, lai mēs piedāvātu kvalitatīvāko produktu par iespējami lētāko cenu. Kā mēs zinām – ne vienmēr tas lētākais ir arī tas vislabākais, bet šeit ir jāmēģina atrast tas vidusceļš."
Uz sarakstu
