Naudas zīmes: budžeta veidošanas un vadīšanas politika Igaunijā (video)
Tas nozīmē uzticēšanos valdības lēmumiem un mērķiem. Arī paši igauņi atzīst, ka tieši savstarpējā sapratne jeb, kā viņi paši saka, – konsenss – nodrošina izsvērtu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz valsts budžetu. Iespējams, tieši tādēļ igauņi daudz mazāk aizceļo uz darbu ārvalstīs un ir apzinīgi valsts pilsoņi.
"Ārzemnieki man jautā – kādēļ Igaunijā vēlēšanās nevinnē tie politiķi, kuri sola dažādus labumus? Taču patiesība ir cita – principā viņi uzvar – divas vai trīs reizes tā bijis. Taču viņu reālā politika pēc tam atšķiras no tā, ko viņi iepriekš solīja. Un cilvēki to pieņem - jo mums ir konsenss, kas radās jau 80-to gadu beigās. Tā kā valdības nevarēja milzīgos apmēros aizņemties naudu, visas valdības bija ieinteresētas, lai nodokļus maksātu apzinīgi un visi. Igaunijā nodokļi nav ne augsti, ne zemi – līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā. Ja skatāmies 2011. gadu – visām trim Baltijas valstīm ir aptuveni līdzīgi nodokļu ieņēmumi – ap 6 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Igaunijā nodokļu maksātāji tiešām maksā nodokļus un mūsu valdībām, politiķiem un sabiedrībai ir izdevies panākt situāciju, ka nodokļus nemaksāt ir kauns! Un tas tiešām tā ir!" uzsver ziņu aģentūras BNS Grupa izpilddirektors Anvars Samosts.
Uz sarakstu
