Mīti par Latvijas karoga izcelšanos
Kāpēc Latvijas karogs ir tieši tāds? Kas to izdomāja un kad?
Latvijas karoga vēsture ir saistīta ar svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Ir zināmi daži nostāsti un teikas, kas mēģina izskaidrot latviešu karoga rašanos. Par latviešu karogu ir kāda leģenda, kuru dzejniekam Rainim ir atstāstījis kāds Teodors Krasovskis: "Igauņi aplenkuši latviešu pili. Pils iedzīvotāji jau vairākas nedēļas cietuši badu. Pilij katru brīdi vajadzējis padoties ienaidniekam. Tomēr vienīgais glābiņš būtu pārkāpt pils sienas un izlauzties cauri ienaidnieka rindām. To zinādams, pils koklētājs, vecs vīrs, uzaicinājis karavīrus pēc kopējas lūgšanas uzbrukt ienaidniekam. Upurim nokauts auns. Lūgšanas un upurēšanas laikā koklētājs no sevis norāvis balto kreklu un pusi no tā apmērcējis auna asinīs. Kad koklētājs izvilcis puskreklu no asinīm, tas bijis sarkans, un tikai vieta drēbes vidū, kuru koklētājs iemērkšanas laikā turējis rokā, palikusi balta. Šo sarkanbaltsarkano drēbi koklētājs piestirpinājis pie kārts, krāsotu upura asinīm un ar baltu svītru. Pils kareivji – latviešu kareivji arvien sākuši lietot šo karogu."
Ir arī cits nostāsts.
Sensenos laikos latvieši cīnījās ar ienācējiem – bruņiniekiem par savu brīvību. Kādā kaujā latvieši ieguva ienaidnieka balto karogu, bet tanī pašā kaujā ievainoja arī latvju virsaiti. Latvieši iegūto balto karogu noklājuši zemē un uz tā noguldījuši savu varonīgo varoni. Tas sasaucis ap sevi visus karotājus un teicis, ka, ja arī viņš miršot, lai karotāji apsolās cīnīties tikmēr, kamēr ienaidnieks būs padzīts un dzimtā zeme brīva. Visi to arī apsolījuši. Tad virsaitis nomiris, bet kad viņu nocēluši no karoga, tad tas bijis gluži sarkans, palikusi tikai balta vieta, kur atradies virsaiša ķermenis. Par sava virsaiša nāvi noskumušie un sadusmotie latvieši piestiprinājuši asinīm notraipīto karogu pie šķēpa, gājuši cīņā un padzinuši ienaidnieku. Tas arī esot bijis latviešu karogs.
Svarīgi fakti par Latvijas karogu:
* Latvijas karoga pamatā ir seno cēsinieku 13.gs.kara karogs. Par to vēsta Atskaņu jeb Rīmju hronika.
* 1870.gadā karoga krāsas par savām pieņēma Kronvaldu Ata dibinātais pulciņš "Tērbatas latviešu rakstniecības vakari", vēlāk arī pirmais latviešu studentu pilciņš Rīgas Polittehnikumā.
* Šīs krāsas ietvertas arī Pirmo vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku karogā 1873.gadā.
* Līdz Pirmajam pasaules karam sarkanbaltsarkans krāsu salikums nav lietots karoga veidā, bet dažādu nacionālās ievirzes sanāksmju emblēmās un lentītēs.
* Sarkanbaltsarkanās krāsas atdzīvojās dibinoties strēlnieku pulkiem.
* Mākslinieks Ansis Cīrulis darināja vairākus karoga metus, kur vienā no tiem ietverta ideja par likteņupi Daugavu (to simbolizē šaurā baltā svītra), kuras krastos divus gadus stāvēja fronte un lietas asinis, tas ir sāpju kliedziens par izpostīto, mirstošo Latviju, ko tikpat spilgtā dzejā pauda arī Rainis.* 1918.gada 18.novembrī zem sarakanbaltsarkanā karoga notika Latvijas Republikas proklomēšana.
* 1919.gada oktobrī un novembrī šis karogs plīvoja virs Rīgas pils, kad Daugavas krastos notika cīņas par Latvijas neatkarību pret Bermonta karaspēku.
* 1922.gada 15.februārī Latvijas Republikas Satversme apstiprināja valsts karogu.
* Sarkanbaltsarkanais karogs līdz 1940.gadam bija arī Latvijas PSR oficiālais karogs, vēlāk šo nacionālo simbolu nomainīja staļiniskā režīma apstākļos un vairākus desmitus gadus tas tika aizliegts. Atklāti sabiedrībā karogu sāka lietot (pēc neskaitāmām iedzīvotāju vēstulēm) studentu svētkos "Gaudeamus", folkloras festivālā "Baltica 88", sanāksmēs un mītiņos.
* 1988.gada 28.septembrī pieņēma dekrētu par latviešu tautas kultūrvēsturisko simboliku un to apstiprināja Augstākās padomes sesija. 1990.gadā, atdzimstot neatkarīgai Latvijai, karogs tiek atjaunots kā valsts simbols.
Atsauce: Grāmata "Latvijas valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienas"/ Zvaigzne ABC, 2008
Uz sarakstu
