Mikrouzņēmumu nodokļa likmes bīdīšana nerisinās sociālā nodrošinājuma problēmu
Viņa uzsver, ka nodokļu jomā viskaitīgākais ir nemitīga izmaiņu ierosināšana un nepārdomātu likumu grozījumu veikšana, kas tracina gan darba ņēmējus un uzņēmējus, gan arī potenciālos investorus. Tas tikai norāda uz Latvijas uzņēmējdarbības vides nestabilitāti, neprognozējamību un grūtībām plānot savu darbību ilgtermiņā.
Kauliņa aizrāda, ka no jauna aktualizētās runas par iespējamām mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņām, pārbīdot uz vienu vai otru pusi dažus likmes procentpunktus, nekādā veidā neatrisina pašu galveno problēmu - mikrouzņēmumos strādājošo sociālo nodrošināšanu. Nav pieņemams, ka "normālos" uzņēmumos strādājošie ar savām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir spiesti subsidēt tik nozīmīgu sabiedrības daļu, kura, faktiski neveicot sociālos maksājumus, pretendē uz valsts atbalstu vecumdienās, veselības aprūpes iestādēs un citur, tādējādi kropļojot sociālās apdrošināšanas sistēmu, savu nostāju skaidro Kauliņa.
Nodokļu konsultantes ieskatā, viens no potenciālajiem risinājumiem varētu būt, nosakot mikrouzņēmumu nodokli, piemēram, 3% apmērā no apgrozījuma, tas ir, izslēdzot pašreizējo VSAOI daļu, bet papildus mikrouzņēmumu darbiniekiem nosakot minimālo VSAOI apmēru, kas strādājošajam savukārt garantētu noteiktu sociālā nodrošinājuma līmeni. Šajā gadījumā varētu rīkoties līdzīgi autoratlīdzības saņēmējiem - mikrouzņēmumos strādājošajiem šis nodoklis būtu jāmaksā, ja nav citu ienākumu, no kā tiek maksātas VSAOI, bet jānodrošina, lai kopējā iemaksu summa sasniegtu vismaz minimālo līmeni.
Kauliņa domā, ka nebūtu atbalstāma ideja noteikt nozares, kurās mikrouzņēmumi drīkst darboties, kā arī ierobežot mikrouzņēmumu pastāvēšanas laiku.
Kā ziņots, no 2015.gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, noteikta 11% apmērā līdzšinējo 9% vietā. Pārējiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem likme joprojām ir 9%.
Mikrouzņēmumu nodokļa likme gada sākumā tika paaugstināta, jo Saeima 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. Likums paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015.gadā - 11%, 2016.gadā - 13% un no 2017.gada - 15%.
Tomēr tagad politiķi spriež par mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšanu 9% visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro. Pašlaik Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā pie likumprojekta, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados.
Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādīja uz vairākām mikrouzņēmumu režīma problēmām, tostarp sociālā nodrošinājuma riskiem. FM rosina pakāpeniski vairāku gadu laikā ieviest minimālās iemaksas, piemēram, nosakot to atbilstoši VSAOI no minimālās algas (360 eiro) 122 eiro apmērā.
Valdība šomēnes atbalstīja FM ideju ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku, nosakot profesionālās darbības jomas, kurās nebūs tiesību izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, sākot ar 2016.gadu.
Tāpat valdība atbalstīja priekšlikumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvert nosacījumu, ka mikrouzņēmuma darbinieks atkarībā no sociālās apdrošināšanas problēmas risinājuma pozitīvā efekta ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu.
Uz sarakstu
