Lietuva varētu apsteigt Latviju kā visstraujāk augošā eirozonas ekonomika
Jaunākais finanšu konsultāciju kompānijas EY eirozonas ekonomikas apskats "Eurozone Economic Forecast" paredz, ka Latvijas ekonomika nākamgad augs par 3,4%, bet Lietuvas - par 4,5%, kas nozīmē, ka Latvija pēc vairākiem līderības gadiem vairs nebūs visstraujāk augošā eirozonas valsts.
EY pētnieki norāda, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 2,8%, izaugsmi negatīvi ietekmējot lēnākiem Krievijas ekonomikas tempiem un pārtikas produktu eksporta aizliegumam uz Krieviju.
Tomēr - pēc nākamā gada 3,4% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes - jau 2016.gadā Latvijas ekonomikas izaugsmei būtu jāpalielinās līdz 3,9% līmenim, atgūstot IKP ekspansijas rādītājus virs 4% 2017. un 2018.gadā, kas būs stipri virs kopējās eirozonas izaugsmes, kas šajā laikā saglabāsies viena līdz divu procentu robežās.
EY eksperti uzskata, ka viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes faktoriem tuvākajos gados būs mājsaimniecību patēriņš, kas balstās uz salīdzinoši strauji augošiem ienākumiem, kur darba samaksas stundu likme šī gada otrajā ceturksnī auga par 6,9%. Šo rādītāju eirozonā apsteidz tikai Igaunija.
Paredzams, ka patēriņš nākamgad augs par 3%, bet 2016.gadā par 3,4%. Tāpat Latvijas ekonomikas attīstību nākamgad stiprinās eksporta pieaugums par 3,7%, pretēji vien 2,9% šogad. Paredzams, ka laikā no 2016. līdz 2018.gadam eksporta izaugsme pārsniegs 4-5% pieauguma līmeni ik gadu.
"Lai arī eirozonas izaugsmes līderības grožus nākamgad būsim atdevuši Lietuvai, arī Latvijas ekonomikas izaugsme saglabāsies strauja, salīdzinot ar eirozonas rietumu valstīm. Tomēr nedrīkstam par zemu novērtēt Krievijas ekonomikas radīto apdraudējumu, jo Latviju negatīvi ietekmē ne tikai pārtikas produktu embargo, bet arī nākamgad gaidāmā Krievijas ekonomikas recesija, rubļa vērtības dramatisks kritums un Maskavas centieni apturēt kapitāla aizplūšanu un pat veicināt tā atgriešanos Krievijā. Krievijas ekonomikas palēnināšanās un starpvalstu attiecību saspīlējums var atstāt daudzpakāpju, pagaidām grūti kvantificējamu ietekmi uz mūsu ekonomikas nākotni tuvākajos gados," saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.
EY ekonomisti norāda, ka pārskata periodā straujāka izaugsme ļaus Latvijas valdībai izmantot fiskālo politiku investīcijām, sociālās infrastruktūras uzlabošanai un aizsardzībai.
Līdz ar Lietuvas pievienošanos eirozonai no nākamā gada 1.janvāra pagaidām noslēdzas valūtas zonas paplašināšanās. EY ekonomisti norāda, ka Lietuvas ieguvumi no eiro ieviešanas ir līdzīgi kā Latvijā - galvenokārt tie ir zemākas darījumu izmaksas, ņemot vērā lielo (35%) eksporta īpatsvaru uz eirozonas valstīm, kā arī augoša starptautiskā uzticība ekonomiskajai videi kopumā. Eiro ieviešana Lietuvā stiprinās arī visa Baltijas reģiona pievilcību vienotiem investīciju projektiem, iespējams, enerģētikas jomā, kā arī mazinās transakciju izdevumus tirdzniecībā Baltijas valstu starpā.
EY eksperti uzskata, ka Lietuvas ekonomikas izaicinājumi pēc eiro ieviešanas ir galvenokārt ārēji, jo iekšējā tirgū inflācija būs stabila un valsts parāds saglabāsies zemā līmenī. Viens no galvenajiem riskiem Lietuvas ekonomikai ir nestabila situācija attiecībās ar Krieviju, kas individuāli joprojām ir lielākais Lietuvas eksporta tirgus (22% šogad), kā arī pieaugoši izdevumi aizsardzībai, kas apgrūtina valsts izdevumu samazināšanu.
Uz sarakstu
