Latvijas Banka: IKP šogad augs par 3,6%
Tautsaimniecības kāpumu par 3,6% paredz centrālās bankas pamata scenārijs, taču Latvijas Banka modelējusi arī optimistiskākas un pesimistiskākas attīstības iespējas. Optimistiskais attīstības modelis paredz, ka Latvijas ekonomikas pieaugums šogad varētu būt pat virs 4%. Savukārt pesimistiskākajā gadījumā IKP varētu pieaugt 3% līdz 3,1% apmērā. Tomēr arī tas būtu viens no augstākajiem tautsaimniecības izaugsmes tempiem Eiropas valstu vidū, vērtēja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka ārējā vide kopumā ir attīstījusies labāk, nekā iepriekš prognozēts, tomēr saglabājas daudzi riski. Nav šaubu, ka vairākas eirozonas valstis gaida ilgs atkopšanās process. Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbība novērsusi daudzus riskus un situācijas tālāku pasliktināšanos, bet tomēr ne ECB, ne šo valstu valdību rīcībā nav brīnumlīdzekļu, kas nodrošinātu strauju izaugsmi tuvākajā laikā. Ekonomiskā atkopšanās pēc banku krīzes un tai sekojošā parādu līmeņa mazināšanās vienmēr ir ilga. Eirozona šajā ziņā, visticamāk, nebūs izņēmums, vērtēja Rimšēvičs.
Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka tuvākajā laikā būtisks ārējā pieprasījuma kāpums nav gaidāms, skaidroja bankas prezidents. "Protams, arī līdzīgos apstākļos Latvijas uzņēmumi ir pierādījuši, ka spēj sekmīgi darboties un palielināt eksporta tirgus daļas, un līdzīga situācija būs novērojama arī 2013.gadā. Tomēr mūsu optimismu nedaudz mazina pārmaiņas globālajā konjunktūrā, kas nav labvēlīgas Latvijas uzņēmumiem," teica Rimšēvičs. Viņš skaidroja, ka mazinās pieprasījums pēc oglēm, kas nelabvēlīgi ietekmē transporta nozari Latvijā, kā arī mazinās pieprasījums pēc būvmateriāliem, kam savukārt ir negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecību.
Vājā ārējās vides izaugsme, kā arī Latvijas uzņēmumu pārstāvju bažas par pieprasījuma vājināšanos ir veicinājusi investīciju lēmumu atlikšanu, un 2012.gada otrajā pusē tas jau izpaudās kā investīciju apjoma bremzēšanās. Līdz ar to, visticamāk, arī 2013.gadā investīciju pieauguma temps Latvijā mazināsies. To ietekmēs arī atsevišķu Kohēzijas projektu īstenošanas kavēšanās, skaidroja Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka joprojām samazinās kopējais banku kredītportfelis un kreditēšanas pieauguma atsākšanās gaidāma vien 2013.gada beigās un tikai uzņēmumu sektorā.
Vērtējot nozaru attīstību, Rimšēvičs atzina, ka šogad salīdzinājumā ar 2012.gadu būtiskākā izaugsmes palēnināšanās sagaidāma transporta un būvniecības nozarēs. Arī apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieauguma tempi šogad būs ievērojami zemāki nekā pērn, lai gan izaugsme turpināsies arī šogad. Tirdzniecības nozarē būtisku izaugsmes bremzēšanos centrālā banka neprognozē.
Tādējādi kopumā Latvijas Bankas prognozē, ka šogad ekonomika augs mērenāk nekā 2012.gadā. Šogad paredzams 3,6% IKP pieaugums pēc lēstās 5% izaugsmes aizvadītajā gadā. Neskatoties uz šo nelielo bremzēšanos, Latvijā joprojām izaugsme būs viena no straujākajām starp Eiropas Savienības valstīm, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents, atzīmējot, ka tas nodrošinās arī darba samaksas kāpumu un bezdarba mazināšanos.
Latvijas ekonomikas attīstības pamata scenārija prognoze šim gadam ir neliels ekonomiskās aktivitātes un inflācijas tempu samazinājums, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Mainoties vairāku faktoru ietekmei, var tikt pārskatītas arī prognozes.
Rimšēvičs modelēja arī scenāriju, kura īstenošanās ļautu paaugstināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes.
Pamata scenārijā tiek prognozēts, ka ārējās vides un līdz ar to arī Latvijas eksporta pieprasījuma izaugsme saglabāsies samērā lēna. Tomēr nevar izslēgt varbūtību, ka Eiropas finanšu tirgū jau patlaban vērojamais sentimenta uzlabojums arī turpmāk saglabājas augstā līmenī un tas noved pie straujākas ekonomiskās izaugsmes gan Eiropā, gan visā pasaulē. Tādā gadījumā arī Latvijas eksporta apjomi pieaugtu straujāk, nekā patlaban tiek prognozēts, pozitīvi ietekmējot arī visas tautsaimniecības izaugsmi.
Šogad tautsaimniecības izaugsmi pozitīvi ietekmētu arī tas, ja 2012.gada otrajā pusē novērotā investīciju pieauguma bremzēšanās būtu īslaicīga un investīciju pieaugums Latvijā arī turpmāk saglabātos augsts. Straujāku investīciju kāpumu varētu izraisīt, piemēram, ekonomiskā sentimenta turpmāks uzlabojums gadījumā, ja Latvija gada vidū saņemtu pozitīvu novērtējumu un tiktu aicināta pievienoties eirozonai.
Gan eksporta un investīciju, gan labākas tendences darbaspēka tirgū, visticamāk, izpaustos arī kā atlīdzības nodarbinātajiem straujāks pieaugums. Tas pozitīvi ietekmētu privātā patēriņa kāpumu.
Labākas, nekā plānots, izaugsmes iespējas un pozitīvu tendenču iezīmēšanās nekustamo īpašumu tirgū varētu aktivizēt kreditēšanu jau gada vidū, kas arī atstātu pozitīvu ietekmi uz valsts izaugsmes rādītājiem.
Šā scenārija īstenošanās gadījumā straujāku izaugsmi salīdzinājumā ar pamata scenāriju uzrādītu apstrādes rūpniecības un būvniecības nozares un arī ar būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēm saistītās nozares - transporta nozare, enerģētika, ieguves rūpniecība un citi pakalpojumi - piedzīvotu ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Savukārt straujāks darba tirgus situācijas uzlabojums veicinātu tirdzniecības apjomu lielāku pieaugumu.
Kopumā augstāks ārējais pieprasījums, kas veicina arī iekšzemes pieprasījuma kāpumu, kā arī īstenojoties labvēlīgākām kreditēšanas tendencēm, varētu nodrošināt ekonomisko izaugsmi šogad, kas būtu aptuveni aizvadītā gada līmenī. Proti, Latvijas IKP pieaugums labvēlīgākajā notikumu attīstības scenārijā šogad varētu būt ap 4%.
Rimšēvičs iezīmēja arī scenāriju, kas spiestu pazemināt izaugsmes prognozes.
Viens no galvenajiem faktoriem, kuru ietekmē ekonomiskā izaugsme Latvijā varētu būt vājāka par prognozēto, ir ārējā pieprasījuma pieauguma tempu sarukums. Lai arī centrālās bankas galvenais tautsaimniecības attīstības scenārijs paredz pakāpenisku situācijas uzlabošanos visās Eiropas valstīs, nevar izslēgt arī varbūtību, ka no tām kādā situācija pasliktinās, izsaucot neziņas un neskaidrības pieaugumu, noskaņojuma pasliktināšanos un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos.
Tas atstātu negatīvu ietekmi ne tikai uz Latvijas eksporta rādītājiem, bet, pasliktinoties vispārējam uzņēmēju noskaņojuma līmenim, varētu mazināt arī investīciju apjomu, kas tiek ieguldīts Latvijas ekonomikā.
Otrs nozīmīgākais iemesls iespējamai prognožu samazināšanai būtu Latvijas patērētāju noskaņojuma izlīdzināšanās ar pārējām Eiropas valstīm, proti, pēc ilgstošās atrašanās starp visoptimistiskāk noskaņotajām Eiropas Savienības valstīm Latvijas iedzīvotāju noskaņojums šogad pietuvinātos citu Eiropas valstu rādītājiem, kas atrodas zemākā līmenī. Šāds noskaņojuma pasliktinājums novestu pie uzkrājumu līmeņa pieauguma un privātā patēriņa mazināšanās 2013.gadā.
Lēnāku izaugsmi, nekā plānots, šogad var izsaukt arī naftas cenu kāpums, piemēram, reģionālo nemieru rezultātā. Tas ietekmētu Latviju negatīvi, gan pazeminot globālās ekonomikas izaugsmi, gan mazinot iekšzemes patēriņu.
Šī scenārija īstenošanās gadījumā visbūtiskāk ciestu apstrādes rūpniecības nozare, kuras izlaide ir cieši saistīta ar Latvijas galveno eksporta partnervalstu ekonomisko attīstību. Tāpat negatīvā scenārija īstenošanās noteikti atstātu ietekmi uz būvniecības nozari vājākas jauno investīciju aktivitātes dēļ un atsevišķām pakalpojumu nozarēm. Vājāka situācijas uzlabošanās darba tirgū nelabvēlīgi ietekmētu arī tirdzniecības apjomu pieaugumu.
Īstenojoties nelabvēlīgajiem attīstības scenārijiem, ekonomikas izaugsme Latvijā šogad var pazemināties līdz 3,1%.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija šogad prognozē 3,7% tautsaimniecības izaugsmi un 4% ekonomikas izaugsmi nākamajos gados.
Pagājušā gada trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība auga par 5,6%. Ātro novērtējumu par IKP kāpumu pērn ceturtajā ceturksnī Centrālā statistikas pārvalde publiskos februārī, bet izvērsta informācija par 2012.gada IKP kāpumu būs martā.
Tiek lēsts, ka Latvijas IKP pērn kopumā audzis par 5%.
Uz sarakstu
