Latvija vēršas pret Eiropas Komisijas plāniem
Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks sadarbībā ar Igaunijas finanšu ministru ir sagatavojis un nosūtījis EK viceprezidentam Hoakinam Almunjam (Joaquin Almunia) vēstuli ar aicinājumu 2014.-2020.gada periodā nesamazināt pieļaujamo valsts atbalsta apjomu reģioniem un uzņēmējiem.
Abas valstis ir vienojušās kopīgi aizstāvēt savas intereses, jo šā gada maijā EK Konkurences direktorāts plāno pieņemt Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas no 2014.gada samazinātu Latvijā maksimāli pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti no 50% līdz 35%.
"Plānotais samazinājums nav taisnīgs, jo tas vissmagāk skars tieši mazāk attīstītos reģionus un apdraudēs to nākotnes izaugsmes iespējas. Kopā ar Igaunijas kolēģiem ceram, ka mūsu pūliņi liks EK pārvērtēt šo priekšlikumu un pieņemt mūsu valstīm labvēlīgu lēmumu," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Līdz šim pieļaujamā valsts atbalsta intensitāte atkarībā no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju no ES vidējā rādītāja bija 30%, 40% un 50%. Sākot no 2014. gada Konkurences direktorāts ir plānojis atbalsta intensitāti samazināt attiecīgi 25%, 35% un 50%. Kopš 2008. gada Latvijas IKP ir audzis, un plānotās pamatnostādnes paredz, ka no 2014. gada Latvija vairs neietilps to reģionu grupā, kas varēs piemērot maksimālo atbalstu 50% apmērā.
Latvijas un Igaunijas finanšu ministri vēstulē norāda, ka abu valstu izaugsmes nodrošināšanai un pastāvošo reģionālo atšķirību mazināšanai ir nepieciešams saglabāt pieļaujamo valsts atbalstu esošajā līmenī. Tāpat tiek norādīts, ka plānotais samazinājums 15% apmērā nav taisnīgs un tādēļ EK Konkurences direktorāta plānotās pamatnostādnes ir jāpārskata.
Šāds samazinājums potenciāli ietekmētu Brīvostu un Speciālo ekonomisko zonu teritorijas, kur nodokļu atvieglojumi ir sasaistīti ar veiktajiem ieguldījumiem. Samazinājums skartu arī citus atbalsta saņēmējus, kas pēc 2014.gada pretendēs uz atbalstu tādu programmu ietvaros, kas izstrādātas saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm un kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu konkurētspēju, atbalstot, piemēram, lauksaimniecības produktu pārstrādi, uzņēmumu izveidi un paplašināšanu, investīciju veikšanu atjaunojamos energoresursos, kā arī atkritumu apsaimniekošanā un citās jomās.
Uz sarakstu
