Latgalieši internetā iepērkas visretāk

Laika taupīšanas, vietējā tirgū grūti pieejamu preču vai izdevīgu piedāvājumu meklējumu vadīti, aizvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties vietējos un ārvalstu interneta veikalos, pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv pavēstīja Teika Lapsa, DNB bankas sabiedrisko attiecību vadītāja.
Kā liecina DNB bankas iegūtie aptaujas rezultāti, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs internetā iepērkas ļoti bieži un regulāri. Visvairāk šo iespēju izmanto galvaspilsētas iedzīvotāji, visretāk – iedzīvotāji Latgalē.
Gan vietējos, gan ārvalstu interneta veikalos bieži iepērkas gandrīz katrs piektais (18,2%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, bet ļoti bieži – katrs desmitais. Katrs trešais aptaujātais interneta veikalu pakalpojumus izmanto laiku pa laikam. 13,1% respondentu interneta veikalos iepērkas reti, bet 14,3% - ļoti reti. Katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs interneta veikalos nekad nav iepircies.
Visbiežāk internetā iepērkas rīdzinieki (35,8%) un vidzemnieki (33,4%), kuri vairāk nekā citu novadu iedzīvotāji norādījuši, ka to dara ļoti bieži vai bieži. Savukārt visvairāk respondentu, kuri internetā neiepērkas nekad, mīt Latgalē (18,3%), bet vismazāk – Kurzemē (4,8%) un Rīgā (6,2%). Apkopotie pētījuma dati rāda arī to, ka visbiežāk interneta veikalus izmanto cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri pārsniedz 1000 eiro un 1501 eiro uz vienu cilvēku ģimenē.
Kopumā vairāk saviem pirkumiem internetu izmanto vīrieši. Bieži vai ļoti bieži internetā iepērkas katra ceturtā sieviete, bet vīrieši – gandrīz katrs trešais (32,7%). Visretāk internetā iepērkas vecākā gada gājuma respondenti (56 līdz 65 gadi). Gluži pretēja aina ir jaunāko respondentu vecuma grupās. Ļoti bieži vai bieži internetā pirkumus veic katrs trešais respondents vecumā no 18 līdz 24 gadiem un katrs otrais līdz trešais respondents vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Turklāt tikai 2,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 35 gadiem nekad nav izmantojuši interneta veikalu pakalpojumus.
"Kā rāda aptaujas dati, tad neatkarīgi no tā, cik bieži tas notiek, cilvēki aizvien vairāk mēdz iepirkties internetā. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem – krāpniecības un dažāda veida patērētāju tiesību pārkāpumiem (liegums atdot atpakaļ neatbilstošu, nekvalitatīvu preci, interneta veikala atbildības neuzņemšanās, klientam nesaņemot apmaksātu preci u.c.), vēlamies aicināt cilvēkus iepirkties tikai veikalos ar labu reputāciju un atsaucīgu klientu servisu. Īpaša uzmanība jāvērš arī maksājumu veikšanai. Veicot pirkuma apmaksu tiešsaistē, drošības garants maksājumam ir sistēmas "Verified by Visa" vai "MasterCard SecureCode," komentē DNB bankas vecākais informācijas sistēmu drošības speciālists Irvins Gustsons.
Jautāti par interneta pirkumu apmaksu, visvairāk respondentu (51%) atzina, ka biežākais pirkumu apmaksas veids ir pārskatījums no internetbankas - to visbiežāk var izmantot, iepērkoties vietējos interneta veikalos. Otrais visbiežāk izmantotais apmaksas veids ir kartes datu ievade (29%), bet trešais - tiešsaistes norēķinu pakalpojumi, kuri visbiežāk jāizmanto, veicot pirkumus ārzemju interneta veikalos, piemēram, PayPal (15,2%). 4,8% savukārt norādīja citus apmaksas variantus, piemēram, skaidrā naudā, saņemot preci.
Kopumā lielākā daļa respondentu savu iepirkšanās pieredzi internetā vērtē kā pozitīvu vai ļoti pozitīvu (72,8%). Aptaujas dati liecina, ka, iepērkoties internetā, cilvēki ir gana piesardzīgi, jo 60% respondentu izvēlas interneta veikalus ar labu reputāciju, bet 65,1% pievērš uzmanību drošiem maksājumiem. Tomēr nelielai daļai (3,1%) respondentu iepirkšanās internetā ir sagādājusi arī rūgtu pieredzi. 6,8% aptaujāto ir saskārušies ar krāpniecību, katrs desmitais saņēmis neatbilstošu preci, bet kvalitāte pievīlusi katru ceturto, kurš pirkumiem izvēlējies interneta veikalus.
Aptauju pēc DNB bankas pasūtījuma veica "Berg Research" no 2015.gada gada 30.novembra līdz 7.decembrim. Tajā piedalījušies 505 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem.