Banner 980x90

Krauze neatsauks prezidenta neizsludinātos grozījumus plašsaziņas līdzekļu likumā

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Foto: Ieva Čīka/ LETA

Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmuma neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā neplāno tos atsaukt un joprojām uzskata, ka tie ir jāpieņem.

"Es tos iesniedzu, virzīju, atsaukt neko netaisos. Atbilstoši procedūrai tos atkal skatīs Saeima," aģentūrai LETA sacīja Krauze.

Deputāts uzsver, ka grozījumi likumā nepieciešami, jo Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, tādēļ viņiem jāsniedz patiesa, objektīva, Latvijā sagatavota informācija krievu valodā, lai nepieļautu šo cilvēku "pāreju" uz Krievijas propagandas telpu. Pašlaik spēkā esošais likums nosaka, ka, ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijai jābūt valsts valodā. Taču Krauzes virzītie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.

Sarunā ar aģentūru LETA Krauze pauda viedokli, ka Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) pastāv "augsts korupcijas līmenis", kam beidzot uzmanība būtu jāpievērš tiesībsargājošām institūcijām. Šo viedokli viņš pamatoja ar pērn pieņemtajiem grozījumiem šai pašā likumā - it kā ar skaidri definētiem mērķiem stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu kultūrvidē, paredzot, ka, ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijai jābūt valsts valodā. Tai pašā laikā NEPLP arvien palielinājis krieviski raidošo raidstaciju skaitu, kas esot pretrunā ar pērn pieņemtajiem likuma grozījumu mērķiem, skaidroja deputāts.

Viņš akcentēja, ka uzklausīšanā pie prezidenta, kur tika apspriesti viņa virzītie grozījumi, piedalījies radio "Skonto" pārstāvošs advokāts Edgars Briedis, kurš atklāti paziņojis, ka 2014.gadā uzrakstījis minētos, pašlaik spēkā esošos likuma grozījumus. "Nav skaidrs, kā un kāpēc advokāts varēja uzrakstīt šos grozījumus, bet tagad viņš pārstāv radio "Skonto" - tātad tie tapa šī radio interesēs," pauda deputāts, skaidrojot, ka tiesībsargājošām institūcijām šī situācija jāvērtē.

"Izskatās, ka ar grozījumiem esmu aizskāris jutīgas radio staciju īpašnieku finansiālās intereses," pauda Krauze. "Pašlaik spēkā esošie grozījumi daļu raidstaciju izgrūž no Latvijas mediju tirgus, tai pašā laikā top jaunas raidstacijas," sašutumu pauda parlamentārietis, uzsverot, ka ar viņa iniciētajiem grozījumiem netiks palielināts krieviski raidošo raidstaciju daudzums, to skaits nemainīšoties.

"NEPLP ir korupcija augstākajā līmenī, un satrauc tiesībsargājošo institūciju bezdarbība," bažas pauda deputāts. Viņš uzsvēra, ka Saeimai ir atkārtoti jāvērtē prezidenta neizsludinātais likums, taču kontekstā ar, iespējams, koruptīvām darbībām NEPLP, tam pievēršot arī mediju un sabiedrības uzmanību.

NEPLP pārstāve Aija Dulevska aģentūrai LETA Krauzes sacīto komentēja kā "aplamus apgalvojumus". Viņa sacīja, ka kopš pērn pieņemtajiem grozījumiem NEPLP ir izdevis atļauju mainīt apraides valodu no latviešu uz krievu tikai vienai raidstacijai, kurai bija beidzies apraides termiņš, līdz ar to bijušas tiesības lūgt mainīt apraides valodu. "Šo atļauju izsniedzām, balstoties uz spēkā esošo likumu, kas paredz pāriet uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās," sacīja Dulevska.

Viņa uzsvēra, ka Krauzem būs jāatbild par saviem izteikumiem. Tāpat viņa pauda atbalstu prezidenta lēmumam Krauzes rosinātos grozījumus neizsludināt, jo to sagatavošana neatbilstot labas pārvaldības principam. "Uzreiz trešajā lasījumā tik nozīmīgu likumu nevar virzīt," sacīja Dulevska.

Kā ziņots, Valsts prezidents lēmis neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.

Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Vējonis nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Saeimas šī gada 29.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" paredz izmaiņas prasībās pārejai uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu apraidi vienā valodā - valsts valodā vai svešvalodā.

Iepazīstoties ar daudzajiem lūgumiem neizsludināt Saeimas pieņemto likumu, likuma izstrādes materiāliem, kā arī likuma otrreizējai caurlūkošanai veltītajā sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem, Valsts prezidents secinājis, ka Saeima nav veikusi pienācīgu lēmuma ietekmes izvērtējumu.

Kā ziņots, Saeima 29.oktobrī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.

Līdz šim bija noteikts, - ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijai jābūt valsts valodā. Taču šodien pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka it kā nelielo izmaiņu galvenais ieguvējs ir SIA "Krievu hitu radio", kura līdzīpašnieks ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājs Ričards Zakss. Viņam izdevīgo priekšlikumu iesniedzis ZZS deputāts Krauze, kurš piedāvāja noteikt, ka obligātā pāreja attiektos tikai uz tiem kanāliem, kur valsts valodas proporcija ir lielāka par 51%, līdz ar to "Krievu hitu radio" valodas formāts nebūtu jāmaina.

Pret šiem grozījumiem kategoriski iebilda Radio SWH vadītājs, līdzdibinātājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics. "Pirms daudziem gadiem šeit sākās grūtais un sarežģītais ceļš uz mediju likuma izveidi. Daudzu diskusiju rezultātā, profesionāļu debatēs un speciālistu slēdzienos beidzot šajā komisijā tika pieņemts likums, kurš daļēji apmierināja tajā brīdī visas 67 Latvijā esošās radiostacijas. Nepagāja ne pusgads, kad deputāts Krauze aicina ne tikai pret šo profesionālo komisiju un tās lēmumu, bet arī pret Saeimas teikto "par" šim likumam. Aicina būt pret tā laika prezidenta izsludināto un pieņemto šo rūpīgi izstrādāto likumu," sacīja Šipkēvics.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)