Kazāks: Krievijas ekonomiskā vājuma ietekme uz Latviju būs segmentēta
"Protams, Krievija ir nozīmīgs Baltijas valstu ārējās tirdzniecības partneris, bet tas nav nomācoši lielākais partneris, kura problēmas uzreiz atstātu būtisku ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku," skaidroja Kazāks.
Viņš informēja, ka Krievijas īpatsvars Igaunijas eksportā ir 11%, Latvijas -12%, bet Lietuvas - 20%. Savukārt importā Krievijas īpatsvars Igaunijā ir 6%, Latvijā - 9%, bet Lietuvā - 29%.
Vērtējot pēc preču grupām, Krievijas īpatsvars ir dažāds, piemēram, tikai 2% no kopējā Latvijas koksnes izstrādājumu eksporta nonāk Krievijā, 6% no dzīvnieku produktu eksporta un 9% no tekstilmateriālu eksporta. Tiesa, veļai 22% no kopējā eksporta nonāk Krievijā, bet vēl 30% Igaunijā un, visticamāk, liela daļa veļas caur Igauniju tiek sūtīta uz Krieviju, pieļāva Kazāks.
Viņš norādīja, ka citās nozarēs situācija ir sarežģītāka, piemēram, pārtikas produktu rūpniecībā 46% no kopējā eksporta apjoma tiek sūtīti uz Krieviju. Ļoti ietekmējama būtu arī transporta nozare, piemēram, "Latvijas Dzelzceļam" 80% kravu ir saistīti ar Krieviju.
"Nesenie notikumi pasaulē un Krievijā ir apliecinājums tam, ka nedrīkst atslābt arī labas izaugsmes laikā, proti, jābūt gataviem arī nepatīkamiem pavērsieniem. Krievijas-Ukrainas konflikts mazinās Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad, lai gan kopumā tā joprojām būs diezgan laba. Īstermiņā negatīvais iespaids galvenokārt ir koncentrēts atsevišķās nozarēs un uzņēmumos. Tomēr šie notikumi uzskatāmi atsedz Latvijas ilgtermiņa vājas vietas, par kurām daudz runāts, bet maz darīts -, piemēram, energodrošība," uzsvēra Kazāks.
Viņš informēja, ka izaugsme eirozonā nostiprinās un pēc 0,3% krituma pērn, šogad un nākamgad eirozonas ekonomika augs attiecīgi par 1,3% un 1,9%. Tomēr pēdējie notikumi Krievijā likuši pārskatīt ekonomiskās prognozes. Savā bāzes scenārijā "Swedbank" ekonomisti pieņem, ka Krievijas-Ukrainas konflikts turpmāk neeskalējas un situācija pakāpeniski stabilizējas, sankcijas no Rietumu puses ir ierobežotas un mērenas. Kā atbildes reakcija no Krievijas varētu būt nelielu un īslaicīgu tirdzniecības barjeru ieviešana.
Šādā scenārijā prognozējams, ka Krievijas ekonomika šogad ieslīgs īsā recesijā un kopumā augs vien par 0,8% šogad un nākamgad - šī gada janvāra prognoze bija attiecīgi 2% un 2,3%, norādīja Kazāks. Rubļa vērtība turpinās mazināties, lai arī ne tik strauji kā gada sākumā. Krievijas ekonomika ir strukturāli un institucionāli vāja, lai ģenerētu noturīgi strauju izaugsmi un ienākumu kāpumu, turklāt kapitāla aizplūde un augstākas procentu likmes dēļ Krievijas-Ukrainas konflikta vēl vairāk slāpēs investīcijas un tādējādi arī izaugsmes potenciālu.
"Mājsaimniecību patēriņš, kas līdz šim bija Krievijas izaugsmes galvenais vilcējs, pamazām zaudē jaudu - bezdarbs jau sasniedzis zemāko punktu, nodarbinātība vairs neaug un ienākumu kāpums kļūst rāmāks. Eksporta izaugsmi mazina tendence naftas cenām pasaulē lēnām kristies. Tomēr centrālās bankas un valsts rezervju līmenis Krievijā ir augsts, kas mazina dziļas ekonomiskas krīzes riskus un ļauj kādu laiku "izsēdēt" arī bez izaugsmes," sacīja Kazāks.
Tāpat "Swedbank" ekonomisti samazina izaugsmes prognozes Igaunijai uz 1,8% šogad un 3% nākamgad (janvāra prognoze attiecīgi bija 3% un 3,7%). Igaunijas ekonomika šogad augs vislēnāk no Baltijas valstīm - gan Krievijas un Somijas ekonomisko problēmu, gan sakarsušā darba tirgus iespaidā. Lietuvai šogad prognozējama 3,3% izaugsme un nākamgad 4% (iepriekš 3,7% un 4,2%).
Uz sarakstu
