Jūnijā palielinājās siltumenerģijas tarifi un sezonālo dārzeņu cenas
Patēriņa cenu indeksa dinamika pēdējos mēnešos arvien vairāk apliecina to, ka deflācijas periods Latvijā bija ļoti īss un vienpusīgs. Salīdzinājumā ar algām patēriņa cenu kritums bija neliels, turklāt jau šobrīd atrodamies pārejas periodā uz jaunu inflācijas fāzi.
Jūnijā cenas uzrādīja negaidīti lielu pieaugumu - salīdzinājumā ar maiju vidējais patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.4%. Kaut cik ievērības cienīgs kritums - par 1% - bija novērojams tikai apaviem un apģērbiem sezonas atlaižu un izpārdošanu ietekmē, kā arī degvielai. Savukārt lielāka ietekme uz cenu kāpumu bija siltumenerģijas tarifu pieaugumam un sezonālajam cenu kāpumam dārzeņiem un augļiem.Analizējot nākotnes perspektīvas, šogad cenu kritumu visdrīzāk sagaidīsim tikai nākamajos vasaras mēnešos, savukārt pēc tam patēriņa cenu indekss pārliecinoši ies uz augšu. Pēdējā laikā parādās arvien vairāk ziņu par gaidāmo cenu kāpumu atsevišķām pakalpojumu un patēriņa grupām, ko īpaši izjutīsim līdz ar apkures sezonas sākumu. Neapšaubāmi lielākā loma cenu kāpumā Latvijā būs izejvielu un citu preču cenu pieaugumam ārzemēs, proti, inflācijas "importēšanai". Svarīgi atzīmēt, ka inflācijas tendenču "atgriešanās" ir raksturīga ne tikai Latvijā; citās Baltijas valstīs tā ir vēl izteiktāka. Ja pirmajā pusgadā cenas Latvijā ir pieaugušas par 1.8%, tad Igaunijai patēriņa cenu kāpums sasniedza 3%, Lietuvai - 2%.
{baneris}
Tādējādi Latvijas ekonomika turpina šūpoties no vienas galējības otrā. Ja iepriekšējos gados mēs pieredzējām strauja ekonomikas uzplaukuma - augstas inflācijas periodu, vēlāk ekonomiskās dižķibeles - deflācijas fāzi, tad šobrīd pakāpeniski ieejam jaunā posmā, kas sola cenu kāpumu vājas un ievainojamas ekonomiskās situācijas apstākļos.
Uz sarakstu
