IZM: mūžizglītība ir viena no izglītības sistēmas sastāvdaļām
Sabalansēt visu izglītības jomā iesaistīto ministriju viedokļus ir komplicēti, bet šādi mēģinājumi jau ir. Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Jaunatnes padomi, piesaistot plašu ekspertu loku, jūlija beigās rīkoja konferenci "Jauniešu nodarbinātība: šķēršļi un risinājumi".
Konferencē gūtos secinājumus atbildīgās ministrijas plāno izmantot EK iniciatīvas "Jauniešu garantija" mehānisma izstrādei. Pēc pašreizējām prognozēm, Latvija Jauniešu garantijas programmā 2014.-2020. gadā kopā ar līdzfinansējumu ieguldīs 59 miljonus eiro (41,3 miljoni latu). Līdz 1.oktobrim Labklājības ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā plāns šīs programmas īstenošanai.
Jauniešu garantijas programma paredz, ka visi jaunieši, vecumā līdz 25 gadiem, kuri ir kļuvuši par bezdarbniekiem vai pabeiguši formālo izglītību, četru mēnešu laikā saņems atbalstu bezdarba situācijas risināšanai.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, 2013.gadā Latvijā ir reģistrēti 9358 jaunieši bezdarbnieki, vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tie veido 9,6% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. Turklāt 71% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni. Mācības pēc pamatizglītības iegūšanas 2012./2013. mācību gadā neturpināja 5,4% skolēnu, pabeidzot vispārējo vidējo izglītību,- 36%, bet augstāko izglītību iegūt pārtrauca 16% studējošo.
Situācijas noteicēji jauniešu nodarbinātībā ir jaunieši, nevis kāda konkrēta ministrija, uzsver labklājības ministre Ilze Viņķele. "Lai jaunietis nostātos uz kājām, viņam vispirms 15-24 gadu vecumā ir jāpabeidz skola. Ja viņam tas neizdodas, tikai tad viņš ir NVA klients."
Jauniešu nodarbinātība jaunajās politikas iniciatīvās tiek virzīta kā viena no IZM prioritātēm. Kā norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, Vācijas duālās profesionālās izglītības elementu izmantošana, darba pieredzē un praksē balstītu mācību ieviešana mūsu valsts profesionālajā izglītībā varētu pavērt jauniešiem plašākas iespējas darba tirgū.
Izglītības un zinātnes ministrija, piesaistot Eiropas Sociālā fonda palīdzību, plāno veikt kvalifikācijas celšanas apmācības jaunatnes darbiniekiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem, sniedzot jaunas un inovatīvas metodes darbam ar jauniešiem - īpaši tiem, kuri nemācās un nestrādā un ir klasificējama kā visgrūtāk sasniedzamā mērķauditorija.
Kā atzīst Ekonomikas ministrija (EM), pieaugušo izglītība īstermiņā ir efektīvs veids darba tirgus disproporcijas mazināšanai. EM rosina izveidot vienotu pieaugušo izglītības sistēmu konkrētām mērķgrupām - pamatprofesijas ieguvei, profesionālās kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai; veicināt pieaugušo izglītības iespējas vidējās profesionālās un augstākās izglītības iestādēs; attīstīt starpdisciplināras apmācību programmas.
Lai tuvinātu izglītību darba tirgus vajadzībām, valdība uzdevusi IZM sadarbībā ar EM, ņemot vērā prognozējamo izglītojamo skaitu, finansējumu un teritoriālo izvietojumu, sagatavot vidēja termiņa rīcības virzienus par eksakto un dabas zinātņu priekšmetu lomas palielināšanu izglītībā.
Uz sarakstu
