IZM jauno politikas iniciatīvu īstenošanai turpmākiem trim gadiem nepieciešami 139,8 miljoni eiro
Minētajā summā IZM vajadzībām paredzētā daļa ir 113,6 miljoni eiro, savukārt vēl 26,2 miljoni eiro nepieciešami Kultūras ministrijas (KM), Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas (LM) vajadzībām.
Pārskatot izdevumus, IZM radusi iespēju sešas prioritātes daļēji finansēt no saviem iekšējiem resursiem, šiem mērķiem plānojot pārdalīt nepilnus 17 miljonus eiro.
IZM turpmāko gadu prioritāte ir darba samaksas paaugstināšana visās izglītības pakāpēs un jomās, veicot arī reformas, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, pieejamību un modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu mācību bāzi.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, kas aptver ne tikai vispārējo izglītību, bet arī iekļauj pirmsskolas, augstāko, profesionālo un profesionālās ievirzes izglītību, 2017.gadā valsts budžetā nepieciešami papildu aptuveni 40 miljoni eiro, no kuriem 27 miljoni eiro ir vajadzīgi, lai IZM varētu īstenot pedagogu darba samaksas reformas ieviešanu valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs. Savukārt 13,5 miljoni eiro ir KM pieprasījums, ko tā ir aprēķinājusi pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai ministrijas pārraudzībā, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs.
Vienlaikus plānots, ka, pārskatot savu budžetu, IZM samazinās izdevumus izglītībai mazāk raksturīgu funkciju nodrošināšanai, novirzot nepilnus 17 miljonus eiro primāri pedagogu darba samaksai. IZM ar finanšu pārdali nodrošinās darba samaksas palielināšanas iespējas sporta treneriem, pedagogiem profesionālajā izglītībā, kā arī augstskolām un koledžām.
Kopumā jauno politikas iniciatīvu īstenošanai, kas saistītas ar pedagogu darba samaksas palielināšanu, 2017.gadā ir vajadzīgi 57,9 miljoni eiro.
Tāpat jaunajās politikas iniciatīvās plānots atbalsts pedagogiem, kuri zaudēs darbu izglītības iestāžu reorganizācijas procesā - šim mērķim pieprasīti 1,4 miljoni eiro.
IZM izvirzītās jaunās politikas iniciatīvas arī paredz piešķirt papildu līdzekļus zinātnes bāzes finansējumam, lai nodrošinātu kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstāko izglītību, zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu. Papildu finansējumu paredzēts piešķirt arī valsts pētījumu programmām. Šo mērķu īstenošanai nākamgad nepieciešami 1,4 miljoni eiro, kurus IZM izdevumu pārskatīšanas rezultātā plāno pārdalīt no saviem iekšējiem resursiem.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu un plānveidīgu sporta attīstību, 2017.gadā valsts funkciju izpildei sporta nozarē nepieciešami 2,9 miljoni eiro, no tiem IZM daļu plāno nodrošināt no saviem iekšējiem resursiem, bet daļa nepieciešama papildus. Šis finansējums ļaus organizēt nacionālas nozīmes starptautiskos sporta pasākumus Latvijā, sagatavot sportistus dalībai sporta sacensībās un īstenot citas Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam apstiprinātās aktivitātes.
1,6 miljoni eiro jauno politikas iniciatīvu ietvaros nepieciešami IZM attīstības pasākumiem, tostarp dalības nodrošināšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Daļu no nepieciešamā finansējuma IZM plāno nodrošināt no saviem iekšējiem līdzekļiem, pārskatot izdevumus, bet daļa finansējuma nepieciešama papildus.
Atbalstot latviešu valodas apguvi Latvijā un ārvalstīs, 2017.gadā plānots izstrādāt interaktīvu latviešu valodas kā svešvalodas apguves platformu e-mācību vidē, tāpat tiks atbalstīta arī latviešu valodas prasmes uzturēšana ārvalstu studentiem, diasporai un reemigrējušiem bērniem. Šo pasākumu īstenošanai IZM nepieciešami 188 000 eiro.
Kā viena no prioritātēm izvirzīta arī jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana, kas ļautu paaugstināt studiju kvalitāti augstskolās un vienlaikus risināt darba tirgus disproporciju, nodrošinot jaunas, no valsts budžeta finansētās studiju vietas dabaszinātņu un inženierzinātņu jomā. 2017.gadā gan IZM, gan citu ministriju vajadzībām šim mērķim nepieciešami 46 miljoni eiro. Daļu finansējuma IZM plāno nodrošināt no saviem iekšējiem resursiem izdevumu pārskatīšanas rezultātā.
Pirms jaunās politikas iniciatīvas tiks izskatītas valdībā, vispirms tās izvērtēs Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs atbilstoši kārtībai, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam. Jaunās politikas iniciatīvas IZM veidojusi sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
Uz sarakstu
