Banner 980x90

IZM izstrādās konceptuāli citā pieejā balstītu pamatizglītības standartu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies līdz 2014.gada 1.jūnijam izstrādāt konceptuāli citā pieejā balstītu pamatizglītības standartu, kas līdztekus izmaiņām izglītības saturā skars arī izmaiņas valsts pārbaudījumu sistēmā, aģentūra LETA uzzināja IZM.

IZM izstrādātais un otrdien, 7.augustā, valdībā apstiprinātais noteikumu projekts par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem primāri nodrošina 2012.gada martā pieņemto Izglītības likuma grozījumu izpildi, tehniski apvienojot trīs dažāda līmeņa dokumentus - valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartus un pamatizglītības programmu paraugus - un paredzot, ka izglītības iestādēm, kuras īsteno jau uz noteiktu laiku licencētu pamatizglītības programmu, būs tiesības to īstenot līdz licences darbības termiņa beigām.

Lai nodrošinātu vispārējā izglītībā plānoto reformu pakāpenisku ieviešanu, jaunais noteikumu projekts jau paredz arī vairākas ilgtermiņa ietekmes. Viena no tām saistīta ar plānotajām pārmaiņām valsts pārbaudījumu sistēmā - ar jaunajiem noteikumiem uzsāks ieviest diagnosticējošos darbus 3.un 6.klasē. "Tāpat tie ir noteikumos piedāvātie divi mācību stundu plāni, no kuriem viens - alternatīvais - stiprina skolu autonomiju un sāk pakāpeniskas pārmaiņas pamatizglītības saturā, mācību darba organizēšanā un plānošanā izglītības iestādē," akcentē ministrija. Tāpat arī tas ietver pirmās svešvalodas apguve no 1.klases.

Paralēli notiekot darbs, lai izstrādātu konceptuāli citā pieejā balstītu pamatizglītības standartu. Kā skaidro IZM, tiks pārskatīta pieeja, kāda veidots valsts pamatizglītības standarts, īpaši akcentējot izglītības saturu. Saturs tiks "būvēts" uz kompetenču pieeju - zināšanām, kas nav tikai teorētiskas, bet tiek izmantotas un lietotas praksē, tādējādi akcentējot zināšanu lietojamības pamatojumu.

Lai izstrādātu konceptuāli citā pieejā balstītu pamatizglītības standartu, patlaban tiek veidotas vairākas darba grupas - Satura reformas darba grupa, kura aptvers visu mācību priekšmetu satura jautājumus; Matemātikas un dabaszinību darba grupa; darba grupa, kura pārskatīs mācību priekšmeta "Sports" prasības, kā arī Izglītības kvalitātes monitoringa darba grupa. Darba grupās tiek deleģēti eksperti no Valsts izglītības satura centra, daudzām citām institūcijām, kā arī sociālo un sadarbības partneru izvirzītie pārstāvji. Satura izstrādes darba grupa ir 2012.gadā sāktā darba turpinātāja.

"Jaunie noteikumi uzsāk pakāpeniskas pārmaiņas pamatizglītības saturā, mācību darba organizēšanā un plānošanā izglītības iestādē, akcentējot izglītības iestāžu patstāvību un atbildību lēmumu pieņemšanā par mācību darba organizāciju. Tas ir viens no soļiem skolu autonomijas atbalstīšanā un stiprināšanā," norāda ministrijas pārstāvji.

IZM arī akcentē, ka plānotās reformas vispārējā izglītībā skatāmas plašākā kontekstā un saistītas arī ar Pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības novērtēšanas programmas īstenošanu.

Tā kā ministrija ir apņēmusies līdz nākamā gada vasarai izstrādāt konceptuāli citā pieejā balstītu pamatizglītības standartu, otrdien valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku 2014.gada 1.jūnijā. Kā skaidroja IZM, no skolām piedāvātās autonomijas nav plānots atteikties.

Jau vēstīts, ka izglītības iestādēm būs iespēja izvēlēties no diviem mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem - līdzšinējo un alternatīvo, kas paplašina skolas izvēles iespējas organizēt mācību procesu atbilstoši savām attīstības plāna prioritātēm. Noteikumi paredz izglītības iestāžu autonomiju, lai izglītības iestādes varētu izvēlēties, kuram no mācību priekšmetiem piedāvāt lielāku stundu skaitu atkarībā no skolas izvēlētā virziena un skolēnu vajadzībām. Noteikumu projekta pielikumos pievienotajos izglītības programmu paraugos ir noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot savā attīstības plānā izvirzītās prioritātes, var izvēlēties vienu no piedāvātajiem izglītības programmas variantiem.

Mācību priekšmetu un mācību stundu plāna alternatīvais variants nosaka katra mācību priekšmeta optimālo mācību stundu skaitu. Mācību stundu skaitu šajā gadījumā papildināt varēs katra izglītības iestāde pati, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā, izņemot 3., 6. un 9.klasi, kur noteikts nemainīgs stundu skaits. Kā skaidro IZM, izglītības iestādes, kuras īsteno humanitārā vai sociālā virziena pamatizglītības programmu, varēs noteikt papildu mācību stundu skaitu kādā no konkrētās jomas mācību priekšmetiem.

Savukārt, izvēloties mācību priekšmetu un mācību stundu plānu tradicionālo variantu, izglītības iestādes turpinās īstenot šobrīd lietoto izglītības programmu, kuras paraugu apstiprinājusi IZM.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)