FM rosina atteikties no fiksētā ienākuma nodokļa
Fiksētais ienākuma nodoklis ir viens no IIN maksāšanas veidiem, kādā maksā nodokli no fiziskās personas gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Maksāt fiksēto ienākuma nodokli var izvēlēties nodokļa maksātājs, kas reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, ja tam nav darba ņēmēju, tā ieņēmumi nepārsniedz 10 000 latu pirmstaksācijas gadā un tas nav profesionālās darbības veicējs.
Fiksētā ienākuma nodokļa apmērs ir 5% no taksācijas perioda ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Ieņēmumiem, kas pārsniedz 10 000 latu, tiek piemērota papildu likme 7% apmērā.
FM sagatavotie grozījumi likumā par IIN paredz, ka no likuma tiek izslēgtas normas attiecībā uz fiksēto ienākuma nodokļa režīmu, nosakot divus gadus ilgu pārejas periodu, kad maksātāji, kas reģistrējušies kā fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji, varēs turpināt šī režīma piemērošanu, taču netiks reģistrēti jauni šī nodokļa maksātāji. Tādējādi nodokļa maksātājiem tiks nodrošināts pietiekami ilgs pārejas periods, lai izvēlētos citu uzņēmējdarbības formu, skaidro ministrijā.
Likuma grozījumi pieteikti izskatīšanai šodienas valsts sekretāru sanāksmē. Likumā sagatavoti arī citi grozījumi, piemēram, paredzēts ieviest nodokļu pretizvairīšanās normu, nodrošinot, ka nodokļa maksātājs - saimnieciskās darbības veicējs - var reģistrēties tikai vienā statusā - vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vispārējā kārtībā, vai izņemt patentu, vai reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Minētais nebūs attiecināms uz nodokļa maksātājiem, kas izmanto pasīvo saimnieciskās darbības ienākuma gūšanas veidu.
FM skaidro, ka patlaban spēkā esošie vienkāršotie nodokļu režīmi - patentmaksa, fiksētais ienākuma nodoklis un mikrouzņēmumu nodoklis - tiek izmantoti, lai veidotu nodokļu nemaksāšanas un optimizācijas shēmas. Vērojama tendence, ka IIN maksātāji izmanto, ka likumā nepastāv skaidrs aizliegums vienlaikus reģistrēties dažādos nodokļa maksātāju statusos, piemēram, kā saimnieciskās darbības veicējam un kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam.
Likuma par IIN grozījumi arī paredz, ka maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā 50 eiro (35 latus), ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro. Minētais nebūs attiecināms uz maksātājiem, kuri veiks IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem. Minēto normu nepiemēros maksātājiem par taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un nākamajā taksācijas gadā pēc tā.
Pamatojot šādu grozījumu nepieciešamību, FM skaidro, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskaites sistēmā pašreiz reģistrēts ļoti liels (aptuveni 40%) maksātāju - saimnieciskās darbības veicēju un mazo uzņēmumu - skaits, kuru VID iesniegtajos pārskatos parādītā informācija liecina, ka tie faktiski neveic saimniecisko darbību. Šie maksātāji nestrādā ar apgrozījumu un apliekamo ienākumu, attiecīgi nemaksā nodokli, taču nodokļu administrācijai jāveic zināms darbs ar šādiem maksātājiem - jānoskaidro pārskatu neiesniegšanas vai nodokļu nemaksāšanas iemesli, jāveic tālruņa zvani vai sarakste u.tml. Vienlaikus šāds maksātāju skaits, neveicot sīkāku analīzi, rada nepareizu priekšstatu par saimnieciskās darbības aktivitāti valstī, teikts FM sagatavotajos dokumentos.
Likuma grozījumi paredz pensionāriem ieviest samazināto patentmaksu - 12 latus vai pēc pārejas uz eiro - 17 eiro. Šo maksātāju ieņēmumi gadā nedrīkst pārsniegt 2000 latu vai 3000 eiro. Iedzīvotāji var izvēlēties veikt samazināto patentmaksu, ja tie nenodarbina citas personas un nemaksā algas nodokli. Samazinātā patentmaksa ietvers IIN, bet tajā neietilps valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Paredzēts, ka samazinātās patentmaksas maksātāju reģistrēs VID. Fiziskā persona varēs VID iesniegt reģistrācijas iesniegumu samazinātās patentmaksas veikšanai un veikt samazinātās patentmaksas maksājumu valsts budžeta kontā.
Šādu grozījumu nepieciešamību FM skaidro ar to, ka joprojām pelēkajā zonā atrodas gadījumi, kad iedzīvotāji gūst ienākumus no sīkas mājražošanas. Ņemot vērā, ka trūcīgo iedzīvotāju kategorijai saimnieciskās darbības reģistrēšana var liegt iespēju saņemt sociālos pabalstus, maksātāji arī nav ieinteresēti iekļauties oficiālajā ekonomikā, kā arī jārēķinās arī ar gados vecāku ļaužu psiholoģisko reakciju uz valsts vēlmi reģistrēt to darbību. Līdz ar to pensionāru lokā ir paaugstināts nodokļa nemaksāšanas risks, secinājusi FM.
Likuma par IIN grozījumi regulēs arī nodokļu maksājumus, izvēloties tā dēvēto mūža pensiju. Tiks precizētas arī normas par IIN maksāšanu, atsavinot nekustamo īpašumu. Ar likuma grozījumiem fiziskām personām tiks nodrošināta iespēja saņemt pārmaksātā IIN atmaksu, ja attaisnotos izdevumus ir apmaksājis laulātais, bērns, mazbērns, kāds no vecākiem vai vecvecākiem.
Lai likuma par IIN grozījumi stātos spēkā, tie būs jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.
Likumprojektā paredzēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada janvārī.
Uz sarakstu
