FM: darbaspēka nodokļu izpilde pārsniedza plānu
Kopbudžeta ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi, taču jāatzīmē, ka arī 2012. gada janvārī-jūlijā bija vērojama šāda budžeta attīstība. Savukārt gada pēdējos mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk, situācija pasliktinājās un arī šā gada pēdējos mēnešos sagaidāmas līdzīgas tendences.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi un no EK saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Taču ekonomikas izaugsmes tempiem samazinoties, nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kļūst lēnāks. Savukārt, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģiju tiek koriģēti atbilstoši izdevumiem. Ņemot vērā, ka izdevumu apjoms joprojām bija zemāks nekā ieņēmumi, atbilstoši EKS’95 metodoloģijai liela daļa no saņemtajiem maksājumiem nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi citu funkciju finansēšanai. Turklāt joprojām sagaidāms, ka arī šā gada pēdējos mēnešos būs vērojama iepriekšējo gadu tendence konsolidētā kopbudžeta izdevumiem straujāk pieaugt gada pēdējos mēnešos, kas pasliktinās situāciju budžetā.
Šā gada janvārī-jūlijā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 166,2 miljoniem latu jeb 6,6% salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu. Būtiskākais pieaugums saglabājās ieņēmumos no sociālās apdrošināšanas iemaksām (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, par 66,7 miljoniem latu jeb 8,4%) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) (par 38,5 miljoniem latu jeb 7,7%), kā arī labu mazumtirdzniecības rādītāju ietekmē arī no pievienotās vērtības nodokļa (par 31,7 miljoniem latu jeb 5,0%). Kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde nedaudz pārsniedza plānu (par 3,0%), pateicoties labai darbaspēka nodokļu izpildei.
Nodokļu ieņēmumu attīstības tendences liecina, ka nodokļu ieņēmumu pieauguma temps pakāpeniski samazinās. Piemēram, 2012. gada septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 13%, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, bet šā gada atbilstošajā periodā - par 6,6%. Vērtējot pārējās ieņēmumu pozīcijas, var secināt, ka ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības pieauga par 113,7 miljoniem latu, savukārt, nenodokļu ieņēmumi samazinājās par 11 miljoniem latu, taču to izpilde pārsniedza septiņu mēnešu plānu.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumu līmenis šā gada janvārī-jūlijā bija par 227,3 miljoniem latu jeb 7,5% augstāks, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Augstāks izdevumu apjoms bija visos budžetos, taču pašvaldību budžeta izdevumu pieauguma temps bija straujāks, nekā palielinājās valsts budžeta izdevumi. Izdevumu kāpumu valsts budžetā noteica augstāki izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, kā arī nedaudz augstāki izdevumi, kas saistīti ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu. Tomēr ES fondu projektu īstenošanas aktivitāti varēs vērtēt, noslēdzoties vasaras sezonai, kas uzskatāma par intensīvu ES fondu projektu īstenošanas laiku.
Arī pašvaldību budžeta attīstībā saglabājās iepriekš novērotās tendences - izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi, un šā gada septiņos mēnešos uzkrātais pārpalikums veidoja 39,9 miljonus latu, kas jūlijā samazinājās par 24,1 miljonu latu, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija par 10,1 miljonu latu mazāks. Ieņēmumu pieaugums bija vērojams visās pozīcijās, bet lielāko kāpumu nodrošināja ieņēmumi IIN (par 31,0 miljonu latu jeb 7,7%), transferts no valsts budžeta (par 16,4 miljoniem latu jeb 6,7%), kas saistīts ar darba samaksas pieaugumu pedagogiem, kā arī nenodokļu ieņēmumi (par 9,9 miljoniem latu jeb 47,9%) sakarā ar kapitāla daļu pārdošanu.
Apskatot detalizētāk pašvaldību izdevumus, var secināt, ka izdevumi salīdzinājumā ar 2012. gada janvāri-jūliju pieauga atlīdzībai (par 27,6 miljoniem latu jeb 8,6%), precēm un pakalpojumiem (par 23,7 miljoniem latu jeb 13,3%) un kapitālajiem ieguldījumiem (par 20,7 miljoniem latu jeb 15,3%), bet izdevumi turpināja samazināties sociālajiem pabalstiem (par 5,5 miljoniem latu jeb 12,7%).
Finanšu ministrija informē, ka šā gada 30.jūlijā valdība apstiprināja atjaunotās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam. Saskaņā ar aktualizētajām kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu prognozēm, kā arī atjaunoto informāciju par korekciju apjomu atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā veido 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi, kas likumā par valsts budžetu 2013. gadam bija noteikts 1,4% no IKP apmērā, 2013. gada budžeta finansiālais iznākums tiek prognozēts ar lielāku deficītu, ko galvenokārt nosaka augstāks EKS’95 korekciju negatīvais apjoms. Pieauguma pamatā ir valsts galvotā kredīta AS "Liepājas Metalurgs" nosacījumu izpilde, atmaksājot no valsts budžeta līdzekļiem Itālijas bankai "UniCredit S.p.A" 51,7 miljonus latu.
Šobrīd turpinās darbs pie budžeta sagatavošanas. Atbilstoši likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam, kā arī likumprojekta par valsts budžetu 2014. gadam sagatavošanas grafikam, šā gada 27.septembrī valsts budžeta likumprojektu ir plānots iesniegt Saeimā.
Uz sarakstu
