Eksperts: būvniecības izaugsme vērtējama piesardzīgi
Vērtējot jaunākos būvniecības produkcijas apjoma datus, viņš norāda, ka būvniecības izaugsme otrajā ceturksnī mērāma divu līdz trīs lielu objektu vērtībā.
"Pateicoties galvenokārt publiskā sektora un Eiropas fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, būvniecības nozares dati uzrāda mērenu pieaugumu. Tomēr izaugsmes tempi mazinās, ko apliecina otrā ceturkšņa samērā niecīgais pieaugums attiecībā pret gada pirmo ceturksni," komentē Zagorskis.
Būvniecības nozares kopējais apjoms šā gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās veidoja 257,6 miljonus latu. Pieskaitot pirmajā ceturksnī sastrādātos 142,8 miljonus latu, šā gada pusgadā paveiktais kopā veido 400,4 miljonus latu un ir par 40 miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš.
"Absolūtos skaitļos pieaugums ir vērā ņemams, un tas jāvērtē ar pozitīvu atzīmi. Tomēr, raugoties nozares perspektīvā, šāds pieauguma apjoms ir līdzvērtīgs 2-3 lieliem objektiem būvniecības sektorā, kas, vērtējot valsts mērogā, nebūtu uzskatāms par nozīmīgu un drīzāk novērtējams ar neitrālu atzīmi," atzīst Zagorskis.
Lielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku būvniecībā un ostu būvniecībā, attiecīgi par 148,9% un 125,7%. Ievērojams pieaugums saglabājies maģistrālo komunikāciju izbūvē, lielā mērā pateicoties tieši Eiropas fondu pieejamībai.
Samazinājums skāris vairākas apakšnozares, ar lielāko kritumu vietējo cauruļvadu izbūvē par 39,7%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā par 17,6%. Būvniecības apjoma samazinājums par 5,1% bijis arī pēc apjoma nozīmīgākajā apakšnozarē - ceļu būvniecībā, absolūtos skaitļos esot tuvu iepriekšējā gadā apgūtajam. Tieši nenoteiktība šajās apakšnozarē var atstāt lielāko ietekmi uz kopējiem nozares datiem, domā "Nordea" bankas Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks.
Vērtējot nākotnes perspektīvas, īstermiņa prognoze gada trešajam un ceturtajam ceturksnim ir stabila ar mērenu pieaugumu gada griezumā. Realizācijas stadijā ir vairāki nozīmīgi būvniecības projekti, kas nesīs savu pienesumu statistikas datos gada otrajā pusgadā, atzīmē eksperts.
Viņaprāt, vidēja termiņā nozares izaugsme kopumā vērtējama piesardzīgi. Šā gada otrajā ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits ir krities visos segmentos, kura rezultātus varēs redzēt tikai nākotnē. "Lielu nozīmi atstās šodienas lēmumi, kas skar infrastruktūras stratēģisko attīstību, un Latvijas panākumi sarunās par Eiropas Savienības budžeta pieejamību 2014.-2020.gada budžeta periodam," atzīst bankas pārstāvis.
Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,5%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 6,8%, inženierbūvju būvniecība - par 6,3%.
Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,9%, bet, salīdzinot ar otro ceturksni gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,3%.
2013.gada otrajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 257,6 miljoni latu.
Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni gadu iepriekš, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,3%.
Uz sarakstu
