Dažu reģionu neatgriezeniska nogrimšana ir neizbēgama
Viņš uzsvēra, ka var aizvest investoru uz tām Latvijas pilsētām un ciemiem, kuros nav sākusies ekonomiskā attīstība, piesiet viņu ar ķēdi, bet viņš šo ķēdi pārgrauzīs un aizbēgs uz Rīgu.
Strautiņš pauda viedokli, ka visskarbākās izmaiņas nodokļu politikā būtu nepieciešamas tieši attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, proti, virzība uz daudz maz optimālu nodokļu struktūru prasa vairākkārtīgu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielināšanu. Šis nodoklis gan nevar būt tik augsts kā vietām ASV, kur nodokļa summa ir 3-4% gadā no mājas vērtības, bet uz to var virzīties.
Ekonomikas eksperts atzīmēja, ka Latvijā notiek nekustamā īpašuma cenu līmeņa dalīšanās pa reģioniem un ir arī tādas vietas Latvijā, kur dzīvoklis maksā 100 latus gabalā. Lielākajā daļā vietu, kur dzīvoklis maksā 100 latus gabalā, tas nekad vairs nemaksās vairāk, prognozēja Strautiņš. Pēc viņa teiktā, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldībām, kur dzīvokļi maksā 100 latus, būtu jādomā īpašs risinājums, jo šīs pašvaldības nevarēs nodrošināt ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa. Varbūt būtu nepieciešams nekustamā īpašuma izlīdzināšanas fonds, izteicās Strautiņš.
Viņaprāt, atkarībā no sekmēm nekustamā īpašuma nodokļa ienākumu palielināšanā varētu celt neapliekamo minimumu.
Ekonomikas eksperts pauda arī savas privātās pārdomas par citiem nodokļu veidiem.
Būtu nepieciešams atteikties no dažādu ienākumu - algas, dividendes, kapitāla pieaugums - aplikšanas ar dažādām nodokļu likmēm. Tas ļautu galveno likmi pazemināt nedaudz vairāk, nekā paredz šī brīža scenārijs, piemēram, līdz 20%.
Strautiņš arī izteicās, ka uzņēmuma ienākuma nodokļa pastāvēšana ir "drusku iracionāla", jo uzņēmums ir cilvēku sadarbības forma, bet vienlaikus viņš atzina, ka šis, protams, būtu pārāk radikāls priekšlikums, jo tauta to nesaprastu. Taču uzņēmuma ienākuma nodoklis nebūtu perfekti racionālā un ideālā pasaulē.
Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli ekonomikas eksperts atbalsta stingru virzību uz progresivitātes pusi gan ar bāzes paplašināšanu, gan ar minimumu celšanu.
Latvijai vienlaikus jācenšas sasniegt divus mērķus - straujāka izaugsme, jo bez tās nevar apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, un taisnīgums, jo valstī ir izteikta nevienlīdzība, kas ir viena no lielākajām problēmām un gan pazemina dzīves kvalitāti, gan arī apgrūtina racionālas ekonomiskas politikas īstenošanu, skaidroja ekonomikas eksperts.
Strautiņš uzsvēra, ka būtiska ir arī nodokļu iekasēšana - Igaunija iekasē 33% no iekšzemes kopprodukta, bet Latvija - 28%. Nepieciešama arī vienkāršība, tādējādi būtu mazāks stimuls optimizēt nodokļu maksājumus.
Uz sarakstu
