Daugavpils universitātē izstrādā jaunus fluorescentus materiālus
Daugavpils universitātē (DU) izveidota jauna fizikas, ķīmijas un bioloģijas zinātnieku grupa, kura īsteno plašus pētījumus fluorescences jomā, radot jaunas zināšanas, ko nav iespējams iegūt vienā zinātnes nozarē, aģentūru LETA informēja projekta vadītāja Lilita Rēķe.
"Zinātnieku grupa darbojas Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētajā projektā "Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidošana jaunu fluorescentu materiālu un metožu izstrādei un ieviešanai", kura mērķis ir veicināt papildu cilvēkresursu piesaisti zinātnei," stāsta Rēķe.Cilvēki jau izsenis vērojuši luminiscences parādības - ziemeļblāzmu, zibeni, jūras mirdzēšanu, jāņtārpiņu un dažu citu kukaiņu, kā arī minerālu spīdēšanu tumsā, taču sistemātiski luminiscences pētījumi sākās tikai 19.gadsimtā. Fluorescējošas krāsvielas mūsdienās ir ieguvušas lielu popularitāti daudzās zinātņu nozarēs un cilvēku dzīves jomās. Tās pielietojamas gan medicīnā, analītiskajā ķīmijā, bioloģijā un ģeoloģijā, gan kino industrijā un dekorēšanā. Pateicoties to plašajai izmantošanai, fluorescējošas vielas mūsdienās tiek plaši pētītas un sintezētas no jauna, jo katrā nozarē ir nepieciešamas savas unikālas šo krāsvielu īpašības.
{baneris}
"Projekta aktivitātes sekmēs inovatīvu fluorescento tehnoloģiju attīstību vairākās zinātnes un rūpniecības nozarēs. Tiks izstrādātas, ieviestas praksē un patentētas jaunas, kā arī optimizētas jau esošās fluorescentās metodes un materiāli, uz kuru bāzes tiks izstrādātas un pārbaudītas jaunas pētījumu metodes. Projekta īstenošana dos būtisku ieguldījumu fluorescento tehnoloģiju un ar to saistīto nozaru attīstībā, jo zināmo fluorescējošu vielu klāsts tiks papildināts ar vairākiem jauniem fluoroforiem ar uzlabotām funkcionālajām īpašībām," skaidro projekta zinātniskā vadītāja Jeļena Kirilova.
Izmantojot iegūtos rezultātus un zinātniskās literatūras datus, tiks veidota fluorescento zondu datu bāze. Pētījumi palīdzēs labāk izprast bioloģisku objektu struktūras īpatnības un izmaiņas dažādu ārējo faktoru ietekmē. Projekta gaitā tiks izstrādātas arī doktora disertācijas, kā arī maģistra darbi.
Projektu realizē Daugavpils universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu. Projekta īstenošanas laiks: 2009.gada 1.decembris-2012.gada 30.novembris. Tā kopējās izmaksas - 720 000 latu, tai skaitā: ESF finansējums - 612 000 latu (85%) un valsts budžeta finansējums 108 000 latu (15%).
Uz sarakstu
