Biotehniskais Centrs: cilvēka roku darbs nevar sacensties ar mašīnu
Kā radās ideja par AS "Biotehniskais Centrs" dibināšanu? Kādi ir uzņēmuma darbības virzieni?
Kad nodibinājām firmu, vēlējāmies nodarboties ar biotehnoloģiskās aparatūras ražošanu. Man šajā nozarē bija pieredze, jo ar šo jautājumu agrāk strādāju kā zinātnieks. Biju uzkrājis zināšanas un radās vēlme izmēģināt savus spēkus uzņēmējdarbībā. Sākām ar biotehnoloģiskās aparatūras un bioreaktoru** ražošanu, taču tobrīd redzējām, ka tam būs mazs noiets un Latvijā būs grūti atrast klientus. Jaunai iesācēju firmai dzīvot tikai no ārzemju klientiem būtu utopiski.
Tajā brīdī radās ideja: "Ja es varu kontrolēt biotehnoloģisko procesu, kāpēc nevaru kontrolēt, piemēram, pārtikas rūpniecības procesu?" Ar šādu saukli ejot, drīz vien mēs nonācām pie liela projekta AS "Uzvara" (tagad ietilpst AS "Laima" sastāvā) – karameļu un zefīra masas automatizēta dozēšana. Līdz ar šo projektu mums sāka nākt arī citi. Laika gaitā pārtikas nozarei nāca klāt citas nozares – ķīmiskā tehnoloģija, enerģētika, kokapstrāde, ūdensapgāde, notekūdeņu attīrīšanas ietaises, farmācija, transports un siltumapgāde. Tādā veidā pamazām mēs attīstījām automatizācijas virzienu, taču pēdējos piecos gados virsroku atkal sāk ņemt tas, ar ko mēs sākām - biotehnoloģiskās aparatūras ražošana.
Var teikt, ka pēdējos divos gados biotehnoloģiskās aparatūras virziens pēc apgrozījuma ņem pārsvaru pār automatizācijas virzienu. Sākām ar biotehnoloģiju, bet redzējām, ka tā īsti neaiziet, tādēļ attīstījām automatizāciju. Tagad atkal esam atpakaļ pie biotehnoloģiskās aparatūras virziena. Lielā mērā tas ir pateicoties tam, ka ieguvām papildus kompetences automatizācijā. Šobrīd cenšamies attīstīt šos abus virzienus, un, lai gan katrā no tiem ir sava specifika, abos virzienos pamatā iesaistās tas pats personāls.
Ar ko šie virzieni atšķiras?
Automatizācijas virzienā mēs automatizējam procesu. Praktiski ir tā, ka iegādājamies rūpnieciskos kontrolierus, izvēlamies komplektāciju konkrētam pielietojumam, izstrādājam algoritmu un rakstam programmu. Mēs veicam projektēšanu, programmēšanu un palaišanu ekspluatācijā. Savukārt biotehnoloģisko iekārtu virzienā mēs visu veidojam kompleksi – organizējam iekārtu izgatavošanu, meklējam jaunus risinājumus un lietojam mūsu procesu kontrolierus ar mūsu programmām. Biotehniskais virziens atšķiras ar to, ka mēs arī nodrošinām mehānisko mezglu izgatavošanu un palaišanu ekspluatācijā. Ar to šie virzieni atšķiras – biotehnoloģijā mēs veidojam iekārtu pilnībā, bet automatizācija ir kāda daļa no iekārtas kompleksa.
Vai pēdējos gados Latvijas uzņēmumos ražošanas procesus automatizē vairāk vai mazāk? Ar ko tas varētu būt skaidrojams?
Kad tikko sākām darboties 90.gadu otrajā pusē, novērojām tendenci, ka tie uzņēmumi, kas piederēja Latvijas īpašniekiem, pret automatizāciju izturējās piesardzīgi. Taču, tikko kāds ārzemnieks iegādājās Latvijas uzņēmumu, viņš droši automatizēja pēc tādas pašas pieredzes un shēmas kā citās Eiropas valstīs. Mūsu uzņēmēji 90.gadu otrajā pusē automatizēja tikai tad, kad cilvēks nevarēja nodrošināt atkārtojamu kvalitāti. Uzskatu, ka ražošanā galvenais nav laba kvalitāte, bet atkārtojama kvalitāte.
Kad Latvijā ienāca ārzemju investori, viņi nekautrējās automatizēt ar nolūku samazināt strādājošo skaitu. Un toreiz tas skaitījās gandrīz vai zaimojoši – noautomatizēt ražošanu, lai atlaistu cilvēkus, taču tas ir loģiski. Šodien mēs redzam, ka arī Latvijas uzņēmēji tā ir sākuši domāt, jo neatkarīgi no tā, vai valstī ir liels vai mazs bezdarbs, konkurētspējīga ražošana var būt tikai tad, ja process ir automatizēts. Cilvēka roku darbs nevar sacensties ar mašīnu. Tas nav konkurētspējīgi. Mums ir atvērtais tirgus un ir jārēķinās ar visiem pārējiem tirgus dalībniekiem.
Kāpēc, Jūsuprāt, uzņēmumiem ir svarīgi automatizēt ražošanu, un kādi ir automatizācijas pozitīvie/negatīvie aspekti?
Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas automatizēt ražošanu, ir, lai iegūtu atkārtojamu kvalitāti, taupītu resursus, samazinātu elektroenerģijas patēriņu, kā arī samazinātu ražošanā iesaistīto cilvēku skaitu un līdz ar to arī samazinātu pašizmaksu. Galvenais, lai rezultātā ražošanā nebūtu nodarbināti vairāk cilvēku nekā tas ir nepieciešams un tas ļauj efektīvāk realizēt ražošanu. Tajā pašā laikā mazinās atkarība no vienkāršām cilvēciskām lietām, kā, piemēram, operatoru kļūdām.
Savukārt negatīvās iezīmes var izrietēt no tā, kādā veidā tiek organizēts darbs uzņēmumā. Teorētiski negatīva tendence var būt tā, ka cilvēks vairs neredz pašu procesu, jo viņš skatās datorā. Ir vairākas rūpnīcas, kur cilvēki ražošanas procesu vēro datorā, bet, protams, šis process būtu jāredz un jāizprot arī ārpus tā. Ja viņš zina gan vienu, gan otru, tad viss ir kārtībā, bet ja viņš zina tikai to, kas datorā, tad var rasties formalitāra pieeja un iespēja nepareizi traktēt to, ko dators saka. Taču šāda pieredze ir ļoti reti sastopama, jo lielākoties visi operatori, kuri strādā ar datoru, pirms tam ir iepazinuši tehnoloģisko procesu bez datora. Tad dators ir kā liels pluss.
Kuros Latvijas uzņēmumos ar AS "Biotehniskais Centrs" palīdzību ir automatizēta ražošana? Kuri bijuši vērienīgākie projekti?
Praktiski gandrīz visos Latvijas lielākajos uzņēmumos, kuriem nav vajadzība pirkt gatavas iekārtas no ārzemēm. Vislielākais mūsu projekts ir bijis AS "Rīgas Dzirnavnieks". Pirmoreiz tur procesu automatizāciju mēs sākām, kad zviedru investori iegādājās rūpnīcu. Pirmā viņu prasība bija pilnībā automatizēt visu ražotni, jo tur no automatizācijas līdz tam nebija principā nekā. Tāpat esam automatizējuši ražošanu SIA "Rīgas piensaimnieks", AS "Valmieras stikla šķiedra" un daudzos citos uzņēmumos.
Vērtējot starp nozarēm, automatizācija visbiežāk ir nepieciešama pārtikas rūpniecībā. Pēdējā laikā daudzi projekti parādās arī bioenerģētikā un arī ķīmiskajā rūpniecībā. Taču projektu šajās nozarēs nav daudz, jo Latvijā nav daudz uzņēmumu, kas darbotos šajos virzienos.
Kā vērtējat Jūsu pārstāvēto nozari Latvijā? Vai konkurence tirgū ir liela?
Runājot par automatizāciju Latvijā, mēs atšķiramies ar to, ka, piemēram, mums ir rūpnieciskās automatizācijas projekts pārtikas rūpniecībā. Šajā nozarē mums ir vieni konkurenti. Mums ir arī automatizācijas projekti ūdens attīrīšanā un sagatavošanā, šeit mums ir citi konkurenti. Daudzus atšķirīgu nozaru projektus ļauj veikt tas, ka mums ir spēcīga tehnoloģiskā platforma. Paši procesi ķīmiskajā rūpniecībā un pārtikas rūpniecībā, var būt līdzīgi, lai gan, protams, šo rūpniecību produkti var pilnībā atšķirties, taču abus procesus vada viens un tas pats kontrolieris. Rezultātā – ja mēs spējam saskatīt līdzīgo dažādu veidu projektos, tad mums ir viegli rast pielietojumu jaunu veidu projektiem.
Šajā nozarē konkurenci tirgū lielā mērā ietekmē arī tas, ja kāda firma ir sākusi strādāt kādā rūpnīcā vai ražotnē, līdz ar to tai ir neapšaubāmas priekšrocības, jo viņi pazīst šīs ražotnes specifiku.
Kādu Jūs saredzat šo nozari pēc 10 – 20 gadiem? Aptuveni, cik procentos uzņēmumu varētu tikt automatizēts ražošanas process?
Ja mēs skatāmies nākotnē, ir vērojamas divas tendences. Uzņēmumi tirgū ir tik daudz, cik viņi ir. Ja uzņēmums ir vienreiz pamatīgi noautomatizējis procesu, tālāk tikai sekos nelieli papildinājumi, uzlabojumi un nelielas izmaiņas. Ja mēs skatāmies attīstīto valstu pieredzi, piemēram, Nīderlandi un Dāniju, tur automatizācijas uzņēmumi strādā 70% uz eksportu.
Mēs rēķināmies ar to arī Latvijā un, lai arī pagaidām automatizācijas projektu skaits pieaug, tagad tas vairs nav tik straujš kā apmēram pirms pieciem gadiem. Pieļauju, ka projektu skaits pat varētu samazināties, jo tie uzņēmumi, kas ražo pamatā ir noautomatizēti un jaunas rūpnīcas un ražotnes var tikt neceltas vairāk. Ja skatāmies uz Dāniju un Nīderlandi, tad redzam, ka šādā gadījumā nekas cits neatliek, kā iekarot citus tirgus un mēs par to jau sākam domāt.
AS "Biotehniskais Centrs" ražo arī bioreaktorus un citas speciālas iekārtas biotehnoloģijai. Kāds ir pieprasījums pēc bioreaktoriem, un vai pēdējos gados tas pieaug vai samazinās?
Uzņēmuma darbības sākumā pieprasījums pēc laboratorijas bioreaktoriem bija neliels un arī šobrīd bioreaktoru bizness ir vairāk paredzēts eksportam, visbiežāk tos eksportējam tieši uz Krieviju. Latvijā pamatā ir interese par laboratorijas bioreaktoriem, tos izmanto medicīnā, pārtikas tehnoloģijā un biotehnoloģijā.
Pasaulē nav vairāk kā apmēram 15 firmas, kas ražo laboratorijas bioreaktorus, jo šeit nepieciešamas specifiskas zināšanas. Vienlaicīgi nepieciešamas zināšanas mehāniskajās konstrukcijās, procesu kontrolē un vadībā un galvenais ir izprast biotehnoloģiju. Piemēram, arī ļoti kvalitatīvs uzņēmums, kuram ir iespēja ražot mehāniskās detaļas, nevarēs izstrādāt bioreaktoru, ja nebūs zināšanas biotehnoloģijā.
Aizvien vairāk un vairāk dažādās nozarēs tiek izmantota biotehnoloģija. Un pasaulē nav daudz tādas nozares, kuras var uzskatīt par augošām. Biotehnoloģija šobrīd neapstrīdami ir nozare, kas aug un attīstās.
*Biotehnoloģija ir nozare, kura nodarbojas ar cilvēkam vajadzīgu produktu, vielu un procesu iegūšanu, izmantojot mikroorganismus.
**Bioreaktors ir iekārta, kas nodrošina apstākļus mikroorganismu vairošanai.
Uz sarakstu
