Baltijas valstīs lielākās pārtikas izmaksas
Lielākā starpība vērojama, salīdzinot pārtikas izmaksas: Eiropas savienības valstīs šīs izmaksas veido 13% mājsaimniecību patēriņa struktūrā, Latvijā un Igaunijā – 19%, bet Lietuvā – 25%, secināts jaunākajā SEB Baltijas Mājsaimniecības apskatā.
Kopš 2000.gada pārtikas izdevumu daļa Baltijas valstīs ir būtiski samazinājusies, jo, ekonomikas attīstības periodā, palielinoties iedzīvotāju ieņēmumiem, arvien vairāk līdzekļu tika tērēts citām – ne pirmās nepieciešamības precēm. Vislielākais pārtikas izdevumu daļas samazinājums 2004.- 2007. gadā par 5 procentpunktiem bija vērojams tieši Latvijā. Savukārt ekonomiskās lejupslīdes laikā, samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, pārtikas izdevumu apjomi kopīgajā patēriņa struktūrā atkal pieauga. Igaunijā patēriņa apjoms pārtikas produktiem 2007.-2009. gadā pieauga par 3 procentpunktiem, kamēr Latvijā un Lietuvā par 1-2 procentpunktiem.
Savukārt, analizējot mājokļa uzturēšanas izmaksas, redzams, ka Baltijas valstīs tās ir nedaudz mazākas nekā Eiropas Savienības valstīs, kur šie izdevumi veido 24% no mājsaimniecību budžeta. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Lietuvā mājokļa uzturēšanai tiek veltīti ne mazāk kā 16%, Igaunijā – 20%, bet Latvijā – 23% no mājsaimniecību tēriņiem. Šī atšķirība varētu būt skaidrojama ar to, ka Baltijas valstīs liela daļa iedzīvotāju dzīvo privātīpašumos, par kuriem nav jāmaksā īres maksa, kas Rietumeiropas valstīs veido lielāko izmaksu daļu.
Tomēr, SEB bankas ekpserti norāda, ka šodien izmaksu daļa, ko Baltijas valstu iedzīvotāji tērē par pārtiku un mājokļa uzturēšanu, ir lielāka par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā un izdevumu apjomu, kas tika tērēts pirms krīzes 2007. gadā: Igaunijā šo izmaksu apjoms pieaudzis par 3 procentpunktiem līdz 39%, Latvijā un Lietuvā – par 2 procentpunktiem līdz attiecīgi – 42 un 41%.
Uz sarakstu
