13 jautājumi profesionālam riteņbraucējam Kasparam Serģim (galerija)
Šoreiz 13 jautājumi par un ap velosportu, kas Latvijā iekarojis stabilu vietu un pulcē aizvien augošu entuziastu loku, vai tie būtu lieli vai mazi, veci vai jauni, amatieri vai topošie profesionāļi.
1. Gada siltajā sezonā braukšana ar velosipēdu ir ierasta lieta vairumam cilvēku, taču pēdējos gados aizvien vairāk "ikdienas braucēji" pievēršas arī velosportam un piedalās sacensībās. Kāpēc šis sporta veids, Tavuprāt, gūst tādu atsaucību?
Manupāt, cilvēki grib kādus jaunus izaicinājumus un pierādīt sev, kā arī saviem tuvajiem vai draugiem, ka viņi ir spējīgi nobraukt arī sacensībās. Tā arī tā lieta tālāk aiziet, kāds draugs iesaka: "Klau, nākošnedēļ sacensības, negribi nobraukt? Ir baigi forši." Tāpēc arī daudzi sāk šai lietai pieiet nopietni un no parasta ikdienas braucēja kļūst par tādu, kas trenējas un ir iekšā riteņbraukšanā.
2. Latvijā ir gana daudz velo komandu, taču tikai dažas no tām tiek uzskatītas par profesionālām sporta braucēju komandām. Kas nošķir amatierus no profesionāļiem?
Sākumā jau jāizvērtē, kādi braucēji ir komandā un cik daudz tie ir. Tālāk jau skatās, kāds ir komandas gada budžets, kādi velosipēdi, kādi treneri un pārējie komandas pārstāvji. Profesionāļiem, saprotams, arī maksā algu un ir iespējas pelnīt sacensībās. Profesionāļiem īsti nekam citam tā arī laika neatliek. Ja vēlies ko saniegt šajā sportā, tad tas jādara ar 110% atdevi, un tādēļ jāvelta noteikti daudz lielāks laiks treniņiem nekā amatieriem, kas sacenšas šeit pat Latvijas mērogā. Mums tomēr sacensības ir pa visu pasauli, kas arī nošķir profesionāļus no amatieriem.
3. Katrs braucējs uz sava velosipēda, tomēr tajā pašā laikā arī komandas sastāvā... Kā tu redzi velosportu – vairāk kā individuālu vai komandas sporta veidu?
Riteņbraukšana noteikti ir komanadas sporta veids, jo bez komandas biedru palīdzības un atbalsta sacensībās nekur tālu aizbraukt nevar, jo, nu, ja esi sprinteris, kuram ir uzdevums cīnīties starpfinišos vai arī lielajā finišā, tad uz tevi arī strādā pārējie komandas biedri, ķerot atrāvienus, braucot aktīvi un beigās ievelkot uz finišu, lai sprinteris var izcīnīt pēc iespējas labāku vietu finišā. Tādēļ arī daudzreiz liekas, kādēļ šis sportists tikai 60 vai 90.vietā? Tādēļ, ja jāpalīdz sprinterim vai citam komandas biedram, viņš savus spēkus atdod pilnībā un koncentrējas uz savu darbu. Protams, ir arī induviduālā braukšanas disciplīna, kur komanda tev var palīdzēt tikai un vienīgi morāli! Par pārējo atbildi pats.
4. Cik grūti iekļūt elitē – profesionālā komandā (Latvijā, ārzemēs?)
Latvijā, protams, iekļūt būs vieglāk nekā ārzemēs, jo mums ir tikai divas profesionālās komandas – "Rietumu Delfin", kuru pārstāvu, kā arī "Alpha Baltic". Abas komandas ir UCI Kontinentālās komandas, kas arī dod šo profesionalitāti. Latvijā nav tik liela konkurence kā ārzemēs, tādēļ Latvijā tas ir vieglāk izdarāms.
5. Aptuveni kāda ir profesionāla MTB riteņbraucēja treniņu intensitāte?
Ja skatamies uz nedēļas ciklu, tad 6 treniņi nedēļā un viena brīvdiena. Intensitāte, protams, ir liela. Gada beigās, analizējot visus treniņus un sacensības, kopā nobraukums sanāk ap 17 līdz 20 tūkstošiem kilometru, var gadīties arī vairāk. Treniņš parasti ilgst no 2-5 stundas, atšķirībā, kāds ir treniņa uzdevums. Ja tas ir ātruma treniņš, tad līdz 2 stundām, ja spēka, tad līdz 3 stundām, ja izturības, tad pat līdz 4-6 stundām.
6. Ir dzirdēts, ka ārzemēs velosportisti treniņu laikā sodīti par ātruma pārsniegšanu. Kaut arī tas izklausās jocīgi – cik lielas ir izredzes pārsniegt motorizētiem līdzekļiem pielāgotos ātruma limitus, braucot ar velosipēdu?
Ātrumu var pārsniegt ļoti viegli. Ar MTB riteni tas būs nedaudz grūtāk, bet ar šosejas vai tā saucamo fiksīti, kas tagad kļuvis ļoti populārs, 50-70km/h ātrumu var sasniegt diezgan vienkārši.
7. Cik no laba rezultāta sastāda braucēja talants, fiziskās spējas, cik – pieredze, prasme izvērtēt situāciju trasē, lietderīgi izmantot savus resursus?
50/50. Ja esi talantīgs, bet nav fiziskā, nekur tālu netiksi. Vajadzīga pieredze, fizikais un arī talants, bet ja nav talanta, viss jācenšas gūt smagos treniņos.
8. Kā vērtē velosporta attīstības līmeni Latvijā, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju. Kā mūsu velosportisti un komandas "izskatās" uz pasaules braucēju fona?
Domāju, ka Baltijas valstu "topā" Latvija ieņem otro vietu. Igauniju mums nepārspēt, tur vispārējais braukšanas kultūras un kvatitātes līmenis ir nesamērojami lielāks kā pie mums. Bet lietuviešiem ir četri pasaules līmeņa pro braucēji, mums tie ir divi, Igauņiem arī divi. Uz pasaules fona mēs esam pastarīši, bet iedzīvotāju daudzums mums arī ir tāds, kāds ir, tādēļ tā. Bet rezultātu ziņā mums ir diezgan teicami rezultāti.
9. Pats brauc gan MTB, gan velošosejā. Katrā disciplīnā sava specifika. Vai nav grūtības pārslēgties? Kurā no šīm disciplīnām pašam vislabākie rezultāti?
Pārslēgties no šosejas uz MTB ir nedaudz pagrūti, jo velosipēda pārnesumi atšķiras, arī uzsēde uz riteņa ir atšķirīga, tādēļ dažreiz ir nelielas problēmas, bet ātri ar to aprodu un ir labi. Vislabākie rezultāti man ir MTB, šosejā viss vēl priekšā, lai gan rezultāti nav slikti.
10. Braukšana ar velosipēdu uzlabo vispārējo veselības un fizisko stāvokli, taču kolīdz nonākam līdz profesionālajam sportam – bez traumām reizēm neiztikt. Cik bieži gadās gūt traumas, trenējoties un piedaloties sacensībās profesionālas komandas sastāvā?
Jā, tā tas ir. Bez traumām neiztikt, pašam, pfu pfu pfu, lielas traumas nav bijušas, esmu sasitis plecus, sānus, rokas, kas ir diezgan ierasti, riteņbraucējam nonākot lielos grupas kritienos. Jābut uzmanīgam, tad arī var izvairīties no traumām.
11. Ko vajadzētu un ko noteikti nevajadzētu darīt pirms sacensībām?
Pirms sacensībām noteikti vajadzētu kārtīgi izgulēties un būt svaigam uz starta, kārtīgi paēst vakariņas un iet ātri gulēt. Sacensību rīta paēst divas stundas pirms starta makaronus vai auzu putru un kārtīgi noskaņot sevi un savu organismu startam. Noteikti neavajdzētu lietot alkoholu vai kādus citus nelabvēlīgus līdzekļus. Nevajdzētu pirms sacensībām iet pirtīs vai pēkšņi braukt kādu grūtu treniņu, pirms sacensībām pietiks ar stundas treniņu.
12. Labs velosipēds var maksāt daudzus tūkstošus latu. Ar kādu summu jārēķinās iesācējam, kas vēlas sākt piedalīties, piemēram, tautas klases braucienos ar puslīdz pieklājīgu velosipēdu un ekipējumu?
Noteikti, lai piedalītos šādās sacensībās, vajag velosipēdu, kurš labi ripo un ir kaifs braukt, nevis tāds kurš ir smags un nemaz neripo. Velospēdām jāatvēl kādi 500-1000 Ls, kā nu kurš vēlas, nepieciešama ķivere un velo forma, tad apavi – speciālas kurpes. Protams, jārēķinās arī ar nokļūšanu uz sacenībām. Kopā viss varētu izmaksāt ap 2000 Ls. Bet jāņem vērā, ka ar vienām biksēm nebrauksi visu gadu, un velosipēdam, gluži kā automašīnai, nepieciešamas apkopes un jaunas rezerves daļas. Mzas naudas summas sezonas garumā nebūs!
13. Tavs novēlējums Latvijas sportistiem!
Novēlu neatlaidību un veselību. Protams, arī veiksmi. Bez šīm trijām lietām, domāju, sportists nevar iztikt!
Uz sarakstu
