Banner 980x90

Vērdiņš: nav garantijas, ka NATO iedarbinātu 5.pantu

Lai arī Latvija ir NATO dalībvalsts, nav simtprocentīgas garantijas, ka krīzes gadījumā alianse iedarbinātu Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas armijas atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.

Lai arī valsts apņēmusies līdz 2020.gadam aizsardzībai veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta, Vērdiņš uzskata, ka Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai ar to nepietiktu.

"Es nekad neliktu 100% uz 5.panta iedarbināšanu. Es uzskatu, ka 2% būtu nepietiekami. Tur vajadzētu četrus, piecus vai desmit procentus, jo mums ir jāstiprina savas spējas. Nekad nevar zināt, kā situācija pavērsīsies, jo likt visu uz to, ka 5.pants nostrādās, es neesmu gatavs," norādīja Vērdiņš.

Viņš arī domā, ka nākotnes politiķiem, ņemot vērā konfliktu Ukrainā, vajadzētu padomāt par 5.panta redakcijas izmaiņām. Ja šobrīd iestātos tāda situācija kā Ukrainā, tad būtu problēmas šo pantu iedarbināt, uzskata atvaļinātais kapteinis.

Gadījumā, ja iestātos konvencionāls karš, tad Latvija pēc "taktikas grāmatas" būtu tā saucamā iznīcināšanas zona, kurā atrodas priekšposteņi. Tas nozīmē, ka diez vai Latvijā tiks izvietotas lielas NATO apakšvienības, bet drīzāk inženiertehniskie šķēršļi un specvienības, kas paliek pretinieka aizmugurē, prāto Vērdiņš.

"Ja salīdzina ar hokeja spēli, tad mēs esam vidus zona. Hokeja spēlē komanda, ejot uz priekšu, cenšas pārskriet pāri vidus zonai, un mēs būsim tā teritorija, kurai centīsies pārskriet pāri iespējami ātri, un mūsu uzdevums būs iespējami ilgāk aizkavēt [pretinieku]. Aizkavēt pavisam, visticamāk, neizdosies, taču mēs tagad, būdami absolūti citā svara kategorijā, varam cerēt uz pretuzbrukumu arī vidus zonā," uzsvēra Vērdiņš.

Bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis raidījumā "Krustpunktā" pauda kritiku par Vērdiņa komentāru un aicināja šādas konvencionāla tipa apolitiskas kara ainas nezīmēt. Lai arī Ukrainā tiek pielietotas nopietnas bruņojuma sistēmas, konflikts notiek valstī, kuras bruņotie spēki faktiski netika attīstīti.

Pirmkārt, Latvija ir NATO valsts, un, lai runātu par "pārskriešanu pāri", būtu jāsākas frontālam karam. Kristovskis uzskata, ka Ukrainai līdzīgas krīzes gadījumā svarīgas būtu ātras reaģēšanas vienības, kas spētu tikt galā ar bandītiskiem grupējumiem, kuri, Krievijas inspirēti, varētu mēģināt kaut ko kādreiz darīt. "Tas ir pie sliktākā scenārija un nebiedēsim Latvijas iedzīvotājus," uzsvēra Kristovskis.

Arī Latvijas armijas atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš raidījumā pauda viedokli, ka viņš patlaban nevar iedomāties konvencionāla kara izcelšanos, jo pretējā gadījumā tas pārietu kodolkarā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu