Lauciņš: katram vidusskolā vajadzētu apgūt kādu profesiju
Viņaprāt, būtu ļoti labi, ja vidusskolā katram jaunietim obligāti būtu jāiegūst kāda profesija.
Kā labu piemēru Lauciņš minēja valstis, kurās ir duālā arodizglītības sistēma un kur jaunietim vidusskolā obligāti jāiegūst kāda profesija. "Tas ir pareizs ceļš - valstīs, kur pastāv šāda sistēma, bezdarbs jauniešu vidū ir ļoti zems salīdzinājumā ar valstīm, kas ražo vidusskolas diploma saņēmējus bez profesijas. Jaunietim pēc vidusskolas beigšanas ir vēl diezgan daudz vēja galvā, ne vienmēr visi uzreiz veiksmīgi iestājas augstskolā vai zina, ko turpināt. Ja jaunietim ir kāda profesija un ja tās iegūšanas laikā viņš bijis saskarsmē ar uzņēmumu, kas šo profesiju izmanto savā darbā, tad ir diezgan liela ticamība, ka jaunietis pēc vidusskolas nepaliks uz ielas, viņš nekļūs par nastu savai ģimenei un sabiedrībai," intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Lauciņš.
Savukārt augstākajā izglītībā, viņaprāt, būtu nepieciešama konsolidācija. Augstākās izglītības nozarē arī būs nopietni jāskatās uz Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguvi, jo nākamajā ES fondu programmēšanas periodā proporcionāli arvien lielāka līdzekļu daļa Latvijas augstskolām būs pieejama tikai gadījumā, ja tās varēs šos līdzekļus izcīnīt konkursa kārtībā, konkurējot ar citām augstskolām visā ES. "Ja līdz šim līdzekļi bija un tos vajadzēja vienkārši paņemt, tad nākotnē vajadzēs konkurēt. Uz vienas vai otras izglītības vai zinātnes jomas veicināšanai paredzētiem līdzekļiem līdzvērtīgi pretendēs augstskolas no Zviedrijas, Portugāles un vēl kādas citas valsts, un Latvijai būs jāskatās, cik tad Latvijas augstākās izglītības iestādes ir konkurētspējīgas," sacīja eksperts un argumentēja, ka tāpēc Latvijā būtu pareizāk konsolidēt programmas un labākos prātus.
Viņaprāt, izglītības jomai arī būtu jāatbalsta tās jomas, kurās Latvijā iespējams būt konkurētspējīgam.
Šīs jomas izriet no ģeopolitiskā novietojuma, dabas resursiem, zināšanām. "Mērķtiecīgas investīcijas zināšanās un izglītībā, kas saistītas ar šīm nozarēm, valstij radītu lielāku labumu nekā vienkārši uzņēmējdarbības vides veicināšana. Tas būtu efektīvāk, nekā vienmērīgi uzbrukt visās frontēs pa apli," sacīja EY partneris. Kā šīs īpašās jomas viņš minēja lietas, kas saistītas ar transporta un tranzīta infrastruktūru, ar lauksaimniecības, meža resursu attīstību un no šiem resursiem radītu produktu tālāku un dziļāku pārstrādi.
Eksperta ieskatā, jādomā par to, kā veicināt izglītību un praktiski pielietojamu pētniecību, lai radītu ekonomiskās aktivitātes nākamajā pakāpē, kas ļautu radīt augstākas pievienotās vērtības produktus.
Tas savukārt radītu labāk apmaksātas darbavietas.
Lauciņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā viena no galvenajām nozarēm, kas rada ļoti lielu pienesumu ekonomikā, ir transports un tranzīts, dažādu veidu pārvadājumi. Latvijā augstskolu vai arodskolu programmās ļoti maz varēs atrast programmas, kuras ražo speciālistus šajās nozarēs. Tā ir strukturālā nesakritība starp to, kas Latvijas ekonomikai ir svarīgs un ko augstskolā var iemācīties, atzīmēja EY partneris.
Vienlaikus eksperts arī uzsvēra, ka augstākajā izglītībā viss nebūt nav slikti, ir arī daudz lietu, kas pietiekami labi gājušas uz priekšu. "Cilvēku teiktais par augstākās izglītības sistēmu kā ļoti inerciālu un nesakārtotu attiecībā pret uzņēmēju vajadzībām ir tomēr vairāk stereotipi. Ja paskatāmies, kas notiek gan augstākajā, gan vidējā izglītībā, tad šķiet, ka nav vairs tik slikti. Tomēr pēc inerces turpinām sistēmu zākāt un turpinām teikt, ka tur viss ir slikti un nekas nenotiek," viedokli pauda Lauciņš.
Uz sarakstu
