Zviedru uzņēmēji Latvijā plāno vairot investīcijas
Laikraksts atsaucas uz jaunāko pētījumu par Zviedrijas un Ziemeļvalstu uzņēmēju Baltijas biznesa vides uztveri. Jaunus ieguldījumus šogad plāno 52% aptaujāto zviedru uzņēmēju, kas ir pieaugums no 45% pirms trim gadiem. Par investīciju pieaugumu līdz 2018.gadam ir pārliecināti jau 63% respondentu.
Aptaujā noskaidrots, ka 2015.gadā Latviju par labu vietu uzņēmējdarbībai uzskata 67% respondentu, turpretī 2012.gadā tā uzskatīja 59%. Savukārt 2018.gadā šādu vērtējumu varētu dot 72% uzņēmēju.
2015.gadā Lietuvu par labu vietu uzņēmējdarbībai uzskata 55% respondentu, turpretī 2012.gadā tā uzskatīja 66%. Savukārt 2018.gadā šādu vērtējumu varētu dot 83% uzņēmēju.
Šogad Igauniju par labu vietu uzņēmējdarbībai uzskata 74% respondentu, turpretī 2012.gadā tā uzskatīja 76%. Savukārt 2018.gadā šādu vērtējumu varētu dot 67% uzņēmēju.
Pašiem pētījuma veicējiem par izbrīnu, ļoti minimāla ietekme uz Ziemeļvalstu investīciju lēmumiem ir bijusi ar Krieviju un Ukrainu saistītajai ģeopolitiskajai spriedzei, atzīst "Business Sweden" vadītājs Latvijā Ansis Mūrnieks. Tiesa, 13% uzņēmēju aktivitātēs šim konfliktam tomēr ir bijusi ievērojama loma.
Kopumā Baltija tiek vērtēta kā tirgus ar labi sabalansētu algu un augstu produktivitātes līmeni, lai gan tas vairāk sakāms tieši par Latviju. Lietuvu zviedru investori aizvien uzskata par konkurētspējīgāku izmaksu ziņā, bet Igauniju - gluži pretēji, un tajā liela loma ir valstu izvēlētajai sevis pozicionēšanai, vērtē Mūrnieks.
Ziemeļvalstu investori Latvijā izvērš biznesu ar skatu uz citiem tirgiem, tomēr tas nav pašsaprotami, brīdina Mūrnieks. "Latvijas rūpnīcai un Latvijas menedžerim ir sevi jāpierāda. Ja šejienieši ir pierādījuši sevi ne vien kā uzticamus un kompetentus, bet arī ar radošu pieeju un pārdošanas spējām, tad tas notiek. Bet ir arī gadījumi, kad zviedri tirgus Krievijā, Ukrainā vai Austrumeiropā paši apgūst tieši vai nu ar Stokholmas galvenā biroja atbildību, vai arī aizsūta savu cilvēku uz Ķīnu, kas tur ar to arī nodarbojas, un neuzliek šo atbildību Latvijas rūpnīcas menedžmentam," atzīst Mūrnieks.
Pēc zviedru investoru novērojumiem, latvieši aizvien ir labi izpildītāji, ražotāji un administratori, bet ne tik labi tirgotāji. "Nav tā, ka uzņēmīgu vadītāju ar ambīcijām nebūtu, tomēr tādus šeit ir grūtāk atrast, piesaistīt un noturēt. Tāpēc, kad jautājums nonāk līdz pārdošanai vai biznesa attīstībai ne tikai šeit uz vietas, bet arī citos tirgos, tad tādu speciālistu Latvijā, kas spētu savu uzņēmumu izvest starptautiskā līmenī, ir mazāk," saka Mūrnieks. Tiesa, sava loma šai ziņā ir arī uzņēmuma augstākajai pārvaldei - prasot radošumu, tai saviem darbiniekiem ir jāatstāj vieta arī kļūdām un neveiksmēm, kas netiek sodītas.
Uz sarakstu
