ZS: Cilvēki piekrastē zaudēs darbu iespējamā Krievijas aizlieguma zivju konservu importam dēļ
Viņš uzsvēra, ka uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljonu eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumi un daļai no tiem eksporta uz Krieviju daļa ir visnotaļ liela. Atsevišķiem uzņēmumiem iespējamā Krievijas lēmuma dēļ būs uz laiku jāaptur darbība, jāsamazina darbinieku skaits, lai censtos sameklēt jaunus tirgus, bet atsevišķi uzņēmumiem, iespējams, arī neizdosies atsākt ražošanu.
Šmits arī norādīja, ka šprotes ir Latvijas galvenais zivju produkts, ko ražo jau vairāk nekā 100 gadus. Tas ir tradicionāls un izplatīts produkts šajā reģionā. Līdz ar to patlaban par jaunu tirgu, tajā skaitā, Ķīnas apgūšanu jārunā ar piesardzību. Latvijas zivju produkcija tiek eksportēta jau uz vairāk nekā 50 valstīm un jauni tirgi tiek apgūti, bet patlaban vēl ir grūti spriest, kādu atsaucību šis produkts tajos gūs.
Šmits, apzinoties Latvijas iespējas, necer uz valdības tiešu finansiālu palīdzību zivrūpniekiem, taču sagaida pretīmnākšanu citā veidā, piemēram, piešķirot skartajiem uzņēmumiem nodokļu atlaides, palīdzot sameklēt jaunus tirgus. "Ja grib slaukt nākotnē, varbūt šis ir brīdis, kad jābaro," sacīja Šmits, skaidrojot, ka valsts var nenobeigt skartos uzņēmumus ar nodokļu iekasēšanu.
Zivrūpnieku savienības prezidents pauda arī pārliecību, ka Latvijas pārstāvjiem būtu jāprasa palīdzība no ES neieņemto ieņēmumu kompensēšanai un sociālās spriedzes mazināšanai, ņemot vērā, ka šis Krievijas iespējamais lēmums visvairāk skars ES-Krievijas pierobežas valstis. Šmits atzina, ka gaidīt brīvprātīgu palīdzību no ES nav vērts, to nepieciešams prasīt. Tas būtu jādara valdībai un tieši Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V). Patlaban neesot sajūta, ka valdība apzinoties, kādas sekas šis iespējamais lēmums atstās.
Kā atzina uzņēmēju pārstāvis, iespējams, nauda netiks saņemta tiešā veidā, bet pastāv arī citi palīdzības veidi. Piemēram, ES fondos esot pieejami aptuveni 180 miljoni eiro, taču dažādu ierobežojumu dēļ tos drīkstot investēt "viskautkur, tikai ne tur, kur Latvijai būtu vajadzīgs". Ja noņemtu ierobežojumus, varētu izdarīt "lielas lietas", sacīja Šmits, norādot, ka patlaban esot jāinvestē lielajā ražošanā.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Krievija piektdien paziņojusi, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, par ko Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests ("Rosseļhoznadzor") esot informējis abu valstu veterināros dienestus. Aizliegums pamatots ar "atklāto sistemātisko pārkāpumu raksturu".
Savukārt oficiāls paziņojums no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" par Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, eksporta aizliegumu vēl nav saņemts, tomēr telefoniski dienesta vadība par šādu lēmumu ir informējusi, aģentūrai LETA atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Taču embargo netika attiecināts uz zivju konserviem.
Uz sarakstu
