Ziemas sportu traumas rada zaudējums pat 15 tūkstošus eiro apmērā

Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītājas pienākumu izpildītāja Linda Reinfelde, tāpat pieteikumu dati liecina, ka visbiežāk ziemas sporta ceļojumos tiek gūtas kāju, ceļgalu vai roku traumas, tomēr ir gadījumi, kad gūtās traumas ir daudz nopietnākas, piemēram, traumēta galva vai mugura.

Kā liecina BALTA statistika, ziemas sporta sezonā gandrīz katru dienu tiek saņemts kāds pieteikums par izdevumu apmaksu saistībā ar slēpošanas vai snovošanas laikā notikušu negadījumu. Tāpat dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ik gadu par vidēji 30% pieaug šāda tipa saņemto atlīdzības pieteikumu skaits. BALTA pieteikumi rāda, ka visbiežāk ziemas sporta negadījumos tiek gūtas kāju vai ceļgalu traumas, tomēr nereti tiek savainotas un lauztas arī rokas, pleci, plaukstas vai ribas. Šāda tipa traumas ir vistipiskākās sekas ziemas sporta negadījumos, par ko vidējās izmaksas sasniedz 6 līdz 10 tūkstošus eiro. Piemēram, pagājušajā gadā kāds BALTA klients, slēpojot pa Austrijas kalniem, nokrita un salauza augšdelmu. Cietušajam bija nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, transportēšana no kalna uz slimnīcu, kā arī bija jāveic operācija Austrijas slimnīcā, kas kopumā izmaksāja 6 731,06 eiro.

"BALTA pieredzē ir visdažādākie atlīdzību gadījumi par ziemas sporta ceļojumos notikušiem negadījumiem, kur atlīdzības izmaksas pēdējo trīs gadu laikā bijušas no 20 eiro līdz pat vairāk nekā 15 tūkstošiem eiro. Šāda tipa negadījumi, kas notiek ārzemēs, cietušajiem mēdz būt finansiāli un emocionāli ļoti smagi, tādēļ īpaši noderīga ir ceļojumu apdrošināšana, kas sedz ne tikai ārstēšanas izdevumus, bet arī izmaksas par neatliekamo medicīnisko palīdzību, klienta transportēšanu no kalna uz slimnīcu, kā arī pēc tam atpakaļ uz Latviju. Mūsu pieredze liecina, ka cietušā pārvietošana no negadījuma vietas uz slimnīcu vien var izmaksāt no 200 līdz pat 5000 eiro, kas ir ļoti lieli un noteikti neplānoti izdevumi cietušajam šādās neparedzētās situācijās," stāsta BALTA personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča.

2015.gadā apdrošinātājs sniedzis savu palīdzīgo roku vairākos nopietnos gadījumos, kad klientam bijusi nepieciešama medicīniskā neatliekamā palīdzība un transportēšana no kalna uz slimnīcu, tai skaitā ar helihopteri, vai atpakaļ uz Latviju. Ir bijuši gadījumi, kad savainotie ziemas sporta ceļojumu cienītāji ir jānogādā atpakaļ uz Latviju ar lidmašīnu, mainot paredzēto lidojuma laiku, kā arī pielāgojot pasažieru lidmašīnu cietušā vajadzībām, piemēram, pusguļus vai guļus stāvoklim. Šādās situācijās izmaksas ir no 600 līdz pat 2000 eiro. Diemžēl Ir pieredzēti arī tādi gadījumi, kad neviena aviokompānija nav varējusi nodrošināt pasažiera, kuram lūzuma dēļ ir jānodrošina guļus stāvoklis, atgādāšanu atpakaļ Latvijā. Piemēram, vienā gadījumā klients slēpojot salauza apakšstilbu tik neveiksmīgi, ka ģipsis bija jāliek līdz pat gūžas locītavai. Tā kā aviosabiedrības nevarēja nodrošināt šāda pacienta transportēšanu, klienta pārvešanu uz Latviju tika veikta ar medicīniskās palīdzības transportu, kas izmaksāja 4000 eiro.

Tāpat nereti ir gadījumi, kad vienīgā iespēja cietušo no kalna nogādāt medicīnas iestādē ir izmantot medicīniskā helihoptera palīdzību, kas līdz ar to vēl vairāk palielina iespējamās izmaksas. BALTA pagājušā gada pieredzē ir gadījums, kad Austrijā cietušo ziemas sporta cienītāju nācās transportēt no kalna ar helihopteru uz slimnīcu. Izmaksas par šo transportēšanu sasniedza 4500 eiro, kam klāt vēl nāca cietušā ārstēšanas izdevumi slimnīcā - 10 500 eiro apmērā un 600 eiro par cietušā klienta atvešanu atpakaļ uz Latviju, tādējādi kopumā izmaksas par šo negadījumu sasniedza 15 600 eiro.

Būtiski ir pieminēt, ka ceļojot pa Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, īpaši noderīga mēdz būt Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas lielā daļā gadījumu var sniegt iespēju saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Diemžēl šāda tipa ceļojumos, kad ziemas sporta cienītājs dodas atpūtā uz kalnu kūrortiem, kuros pārsvarā pieejamas tikai privāts klīnikas, visbiežāk EVAK kartes piedāvātie pakalpojumi nedarbojas, kā rezultātā cietušajam finansiālu palīdzību spēs sniegt tikai viņa apdrošinātājs, kurā ceļotājs ir iegādājies ceļojumu apdrošināšanu.

Apdrošinātājs BALTA ir sagatavojis vairākus ieteikumus, kā sagatavoties maksimāli drošam ziemas sporta ceļojumam:

* Būtiski, dodoties ziemas sporta ceļojumā uz ārzemēm, ir pievērst uzmanību visām detaļām – cik drošas ir plānotās sporta aktivitātes un cik daudz no iecerētā pašam ir pa spēkam. Ziemas sporta ceļojumos nebūtu prātīgi riskēt un doties, piemēram, uz daudz augstāku un stāvāku kalnu, nekā līdz šim ir praktizēts;

* Noteikti neaizmirsti par ķiveri. Tā, protams, nepasargās no visiem negadījumiem, tomēr samazinās risku krītot gūt nopietnas traumas;

* Tāpat ieteicams ziemas sporta aktivitāšu laikā savas drošības labad izmantot arī roku, ceļu, muguras un citus sargus;

* Sagatavošanās treniņi ir obligāti. Pirms ziemas sporta ceļojumiem ir svarīgi sevi jau iepriekš fiziski sagatavot, lai ceļojuma laikā ķermenim nerastos lieka pārpūle un "šoks" par pēkšņajām sporta aktivitātēm;

* Gan pirms ceļojuma, gan pirms pašām ziemas sporta aktivitātēm būtiski ir pārliecināties par ekipējuma tehnisko stāvokli. Nekad nedodieties slēpot vai snovot uz kalna, ja ekipējums ir bojāts vai jums nav piemērots;

* Pirms došanās ceļojumā ir vērts tikties arī ar savu ģimenes ārstu un noskaidrot vispārējo veselības stāvokli. Svarīgi būtu veikt sirds un asinsspiediena pārbaudes, lai būtu drošība par to, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs ziemas sporta aktivitātēm;

* Esiet piesardzīgi ar alkohola lietošanu ziemas sporta aktivitāšu laikā. Esot modriem, ir iespējams laikus pamanīt draudus un no tiem izvairīties, kā arī neradīt uz kalna situācijas, kas apdraud citus.

Uz sarakstu