Zemessardzes komandieris: Cīņā pret Krievijas propagandu ir zaudēts laiks

Viņš uzskata, ka ir milzīgs informatīvs spiediens no austrumu kaimiņvalsts uz Latvijas iedzīvotājiem. "Es mācu zemessargiem atlasīt informatīvos graudus no pelavām. Nav svarīga zemessarga tautība - visi, kas ir zemessardzes rindās, ir Latvijas patrioti. Mēs priecājamies, ka sociālajos tīklos mūs kritizē un iesaka, kā rīkoties, lai tiktu galā ar svešo informatīvo spiedienu. Mēs savā starpā nerunājam par jēdzienu "hibrīdkarš", jo pašlaik tas ir masu informācijas līdzekļu plaši lietots termins, taču vēsture rāda, ka tas nav nekas jauns, kaut vai ziemeļu kara laikā, kad Staļins uzbruka Somijai 1939.gadā - pirms tam un tā laikā bija liels informatīvais spiediens no PSRS puses," skaidro Kalniņš.
Kā viņš uzsvēra, slikti esot tas, ka ir zaudēts laiks, daudz ko varēja izdarīt agrāk, piemēram, informācijas jomā.
Zemessardzes komandieris uzskata, ka Krievijas propaganda ir drauds nacionālajai drošībai un par cīņu pret vajadzējis sākt domāt daudz agrāk.
"Latvijā palaidām garām brīdi, kad cilvēki sāka izmantot nelegālos satelīttelevīzijas pakalpojumus. Visi runā par Latgali, bet Krievijas kanālus caur nelegālajiem satelīttelevīzijas operatoriem uzver arī Rīgā un citur Latvijā. Nedomāju, ka Krievijas kanālu aizliegšana ir risinājums, jo līdz ar aizliegumu radīsies pretspars, " skaidro Kalniņš.
Viņaprāt ir jādomā par alternatīvu piedāvājumu, piemēram, tagad LTV7 kanālā esot ļoti labas programmas krievu valodā.
Zemessardzes pārstāvji un eksperti tiekas ar iedzīvotājiem reģionos un skaidro notikmus Ukrainā un stāsta par hibrīdkaru. Tas ir viens no veidiem, kā dot pretsparu Krievijas propagandai.
Viņš arī uzskata, ka ir jāstrādā ar jaunatni. Novārtā esot atstāta patriotiskā audzināšana. Viņaprāt, augstskolās esot jāatjauno patriotiskā audzināšana un militārā apmācība.
Zemessardzes komandieris uzsvēra, ja Latvijā parādīsies tā saucamie zaļie cilvēciņi, tie ilgi šeit darboties nevarēs, jo zemessargi kontrolē visu Latvijas teritoriju un viņi saņems pienācīgu pretsparu.
Kalniņš informēja, ka kādreiz Zemessardzes bataljoni bija izvietoti katrā rajonā, bet pēc administratīvās reformas mainījās arī bataljonu izvietojums. Taču katrs no bataljoniem var tikt iesaistīts uzdevumu izpildē visā Latvijas teritorijā. Piemēram, bataljons, kura štābs dislocēts Dobelē, vajadzības gadījumā var tikt sūtīts uz jebkuru vietu Latvijā, arī uz valsts austrumiem.
Zemessardze atbild arī par piekrastes aizsardzību un kiberaizsardzību, šo pienākumu izpilde neietilpst regulāro Nacionālo bruņoto spēku veidu pamatuzdevumos.
Pavisam valstī ir 18 zemessardzes bataljoni, kā arī divas atsevišķas vienības - psiholoģisko operāciju atbalsta vads un kiberaizsardzības vienība.