VMD brīdina par bīstama priežu kaitēkļa savairošanos Daugavpils novada mežos
2014.gadā lielākā daļa ziemojošo kāpuru bioloģisko īpatnību dēļ neizlidoja un priežu vainagi spēja atjaunoties. Savukārt pērn rudenī pētnieki konstatēja, ka apmēram puse no ziemojošiem kāpuriem izlidos nākamajā pavasarī, kas arī ir noticis. Par kritisku mežaudzēm tiek uzskatīts izlidojušo tīkllapseņu blīvums, kas pārsniedz 20 kukaiņus uz vienu kvadrātmetru, savukārt patlaban šis rādītājs ir desmitkārt lielāks - 250 uz vienu kvadrātmetru.
Priežu audžu tīkllapsenei raksturīgi nosacīti miera periodi starp izlidošanām, kuri tiek pavadīti zemsedzē līdz pat sešiem gadiem. Šī iemesla dēļ tīkllapsenes populācijas savairošanās var ilgt vairākus gadus.
Tīkllapsenes sāk lidot no maija trešās dekādes līdz jūnija vidum. Visbiežāk uz vecajām skujām viena mātīte izdēj no 15 līdz 80 olām. Pēc pāris nedēļām izšķiļas kāpuri, kuri sāk intensīvi baroties, graužot skujas, vienlaicīgi veidojot ap tām satīklojumus. Kāpuri grauž gan vecās, gan jaunās skujas, tādējādi masveida savairošanās gadījumos priežu skujas var tik iznīcinātas pilnībā. Sākot no jūlija vidus, kāpuri ierokas zemsedzē, kur pārziemo.
Daugavpils mežos novērotā priežu audžu tīkllapseņu masveida savairošanās ir otrā Latvijas vēsturē. Pirmo reizi šī kaitēkļa savairošanās tika novērota Krāslavas pusē, 200 hektāru platībā 1966.gadā.
Valsts meža dienesta darbinieki noteiks masu savairošanās izplatības areālu un rūpīgi sekos līdzi situācijas attīstībai.
Uz sarakstu
