VL-TB/LNNK atkal rīko pasākumu Ulmaņa apvērsuma gadadienā
VL-TB/LNNK šo pasākumu rīko, "lai ikvienam atgādinātu, ka latvieši ir savas zemes saimnieki un ka mēs ar lepnumu nesam savas valsts karogu".
Pasākums notiek Kārļa Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma gadadienā.
"Karogu brauciena devīze ir "Izkrāso Latviju sarkan-balt-sarkanu!". Tā mērķis ir atgādināt, ka arī šodien iespējama latviešu tautas vienotība, ka latviešiem jābūt saimniekiem savā zemē un ka atšķirībā no daudzām, pat krietni lielākām tautām latviešiem ir sava valsts un sava valoda," norāda nacionālās apvienības pārstāvji.
Paredzēts, ka karogu brauciena laikā automašīnas un motocikli brauks kolonnā ar paceltiem Latvijas karogiem. Braucienā var piedalīties jebkurš interesents ar automašīnu vai motociklu.
Rīgas un Pierīgas braucienam pulcēšanās paredzēta plkst.14.45 Berģos, pie Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, un izbraukšana plānota plkst.15. Paredzētais maršruts ies caur Berģiem, Ādažiem, Garkalni, Muceniekiem, un karogu brauciena noslēgums paredzēts ap plkst.16.30 Rīgā, Teikā.
Valmierā pulcēšanās paredzēta no plkst.13.30 kafejnīcas "Mazais Ansis" (Rubene) stāvlaukumā, un izbraukšana iecerēta plkst.14. Jelgavā pulcēšanās notiks plkst.13 "Nestes" stāvlaukumā, RAF mikrorajonā, un izbraukšana plānota plkst.13.10. Liepājā pulcēšanās paredzēta no plkst.14 pie Liepājas dienvidu robežas.
Latvijā 1934.gada 15.maijā tika sarīkots toreizējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums. Latviju trīsdesmitajos gados, tāpat kā lielāko daļu Eiropas valstu, arī skāra autoritāro režīmu veidošanās vilnis. Toreizējais valdības vadītājs Ulmanis, vienas no Latvijas ietekmīgākajām partijām - Zemnieku savienības - vadītājs,1934.gada 15.maija naktī veica klusu un sabiedrībā gandrīz nemanāmu apvērsumu.
Tautas ievēlētais parlaments - Saeima - tika padzīts. Šis notikums neizraisīja gandrīz nekādu pretestību. Nākamajā dienā, 16.maijā, attaisnojot savu rīcību, Ulmanis teica, ka veicis apvērsumu tāpēc, ka ekstrēmie spēki apdraudējuši valsts drošību.
Gandrīz vienprātīgi Latvijas vēsturnieki atzīst Ulmaņa personiskos nopelnus Latvijas valsts veidošanās periodā 1918. un 1919.gadā, bet seši autoritārā režīma valdīšanas gadi ir viens no vispretrunīgākajiem notikumiem valsts vēsturē.
Neievērojot vēsturnieku viedokļus, daļā Latvijas sabiedrības minētais Ulmaņa režīms ir populārs. Diktatūra esot bijusi maiga: Ulmanis nesimpatizēja militāristiem, nenotika masu aresti, netika piespriesti nāvessodi. Kad Ulmanis pārņēma varu, tautsaimniecība bija pārvarējusi viszemāko punktu un pasaulē sākās labvēlīga saimnieciskā konjunktūra. Tādējādi tautas apziņā Ulmaņa režīms vislielāko popularitāti bija iemantojis ar ekonomiskās rosības kāpumu un nosacītu dzīves līmeņa stabilizēšanos pēc saimnieciskās krīzes.
Vēsturnieki uzskata, ka autoritārais režīms pārtrauca arī nebeidzamos neauglīgos partiju strīdus (pēdējā Saeimā bija 21 partija), radot ilūziju par "tautas apvienošanos". Tomēr starp vēsturniekiem valda uzskats, ka autoritārā režīma izveidošanās nozīmēja attālināšanos no liberāli demokrātiskas sabiedrības veidošanas. Tauta no līdzdalības politikā tika atstumta, un ap tā dēvēto vadoni pulcējās tikai lišķi un viņa atbalstītāji.
Viens no zināmākajiem Ulmaņa biogrāfijas autoriem Edgars Dunsdorfs rakstīja: "Ar bardzību vēršoties pret jaunā režīma kritiku, Ulmanis Latvijas atjaunošanu nevis veicināja, bet gan gremdēja. Vienotās tautas ideāls palika nesasniegts - 15.maijs sašķēla tautu daudz vairāk nekā jebkurš cits notikums valsts neilgajā pastāvēšanas laikā."
Kaut arī toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis neatbalstīja apvērsuma veikšanu, viņš turpināja pildīt prezidenta pienākumus un parakstīt Ulmaņa Ministru kabineta izdotos likumus. Ievērojot to, ka Ulmanis bija atlaidis Saeimu un pārtraucis Satversmes darbību, Kviesis varēja palikt savā amatā līdz Satversmes darbības atjaunošanai un jauna prezidenta ievēlēšanai, taču Ulmanis, pamatojoties uz paša 1936.gada 12.martā izdoto likumu, 11.aprīlī pats pārņēma prezidenta pilnvaras.
Uz sarakstu
