Visvairāk zibens izraisītu negadījumu notiek Kurzemē un Zemgalē
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika rāda, ka pēdējos trīs gados zibens dēļ Latvijā izcēlušies 113 ugunsgrēki, norāda Inese Veisa, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.
Par zibensaizsardzību un iespējām, kā iedzīvotājiem pasargāt savu mājokli no negaisa postījumiem, preses konferencē informēja VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons. Zibensaizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kļūst aizvien aktuālāka. Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo pieprasījumu pēc dažāda veida elektrotehnikas ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumiem un kritumiem.
Aktīvākā negaisu sezona sākas maija beigās un turpinās līdz pat rudenim, taču atbilstošos laika apstākļos tas var spert arī visos citos gada mēnešos. Par to liecina arī "Baltas" apkopotie dati, piemēram, pagājušā gada 10.decembrī zibens spēriens Kuldīgas novadā sabojāja trīs māju elektroinstalāciju, signalizāciju un elektrosadales skapjus, informē Ilze Rassa, "Balta" Komunikācijas vadītāja.
Kopumā no pērnā gada maija līdz decembrim "Baltā" iesniegti atlīdzību pieteikumi par 105 zibens izraisītiem negadījumiem. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn nav piedzīvota neviena ēkas nodegšana, biežāk zibens mājas bojājis daļēji, nodedzis jumts vai sienas, cietusi elektroinstalācija, elektrotehnika u.c. Lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi vairāk nekā 2700 latu. Savukārt šogad zibens bijis postošāks, un nodegušas jau trīs mājas Limbažu, Ikšķiles un Madonas novados. Lielākos zaudējumus par mājokli, kas nodedzis no zibens spēriena, plānots segt 40 000 latu apmērā.
"Baltas" novērojumi liecina, ka dabas stihijas mainās no gada uz gadu, piemēram, 2011.gads īpašumu apdrošināšanā izcēlies ar stipriem vējiem un sniegiem, savukārt šogad sākuši iezīmēties zibens postījumi. Turklāt tas nozīmē, ka šādi zibens postījumi ir apjomīgāki un zaudējumi – lielāki. Saņemot zibens spērienu, tiek bojāti ne tikai TV, dekoderi, datori, mūzikas centri, elektroinstalācija, rūteri, signalizācija, videonovērošanas kameras, elektriskās plītis, ledusskapji, elektriskie vārti, bet arī ēka, kas var nodegt līdz pamatiem.
"Baltas" īpašumu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče skaidroja: "Ja vidēji dzīvokļa apdrošināšana maksā 40 latus un privātmājas apdrošināšana - 60 latus, bet nelaimes gadījumā zaudējumi sasniedz vairākus desmitus tūkstošus latu, tad iespēja pasargāt sevi no nelaimes šķiet pašsaprotama un loģiska. Taču, kā liecina jaunākie veiktie patērētāju pētījumi, Latvijā apdrošināšana vēl joprojām iedzīvotāju mentalitātes dēļ netiek uzskatīta par pirmās nepieciešamības pakalpojumu arī tad, ja finansiālā rocība to atļauj, nepadomājot, ka "es neesmu tik bagāts, lai atļautos nopirkt otru māju"."
Savukārt K.Eklons atzīmēja, ka, lai pasargātu īpašumu negaisa laikā, primāri ir rūpēties par zibensnovedējiem un to, lai mājas elektrosistēma ir izturīga pret strāvas piegādes traucējumiem, kas var izraisīt elektroierīču bojājumus vai ugunsgrēku. Tā kā no uguns nelaimes nav iespējams vienmēr izvairīties, arī īstenojot dažādus zibens aizsardzības pasākumus, ir svarīgi, lai, iestājoties zibens radītai nelaimei, iedzīvotāji būtu nodrošināti pret neparedzētiem izdevumiem, piemēram, ar īpašuma apdrošināšanu vai kādiem citiem specifiskiem apdrošināšanas risinājumiem, atzīmē Ilze Rassa, "Balta" Komunikācijas vadītāja.
Kā norādīja "Baltas" pārstāvis Ivo Danče, tad līdz ar plašāka moderno elektronisko ierīču klāsta parādīšanos mājokļos iedzīvotāji arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad strāvas piegādes traucējumi tās var sabojāt. Tāpat strauji palielinājušies dabas stihiju postījumi, piemēram, pēc apdrošinātāja datiem, kopš 2009.gada Rīgas reģionā dabas stihiju izraisīto negadījumu skaits privātpersonu īpašumos ir vidēji pieaudzis par 142%. Savukārt 2011.gadā 17% bijušas tieši zibens izraisītas nelaimes.
Norādot uz Latvijas normatīvo aktu problemātiku, kas regulē zibensdrošību un pārspriegumdrošību, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docents un valsts emeritētais zinātnieks Kārlis Timmermanis atzīmēja, ka Latvijā nepastāv stingrs regulējums, kas noteiktu iestādes, kas atbild par nepieciešamību ievērot zibensdrošību. Tāpat eksperts kā vienu no galvenajām problēmām minēja kvalificētu speciālistu trūkumu, kuri spētu profesionāli sagatavot plānojumu tieši zibensdrošības sistēmām mājokļos (zibensnovedēji, to ierīkošana, atbilstoši zemējumi un elektroinstalācija, kas spēj izturēt pārspriegumu u.c.), kā arī nodrošināt kvalitatīvu plānojuma praktisko izpildi.
Praktiski Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta padomi, kā pasargāt sevi un savu īpašumu negaisa laikā:
* Centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām.
* Aizveriet logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus.
* Parūpējieties, lai telpās nebūtu caurvēja, - ar to telpā var iekļūt lodveida zibens.
* Nekuriniet plīti vai krāsni. Dūmi vada elektrību, un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens.
* Neuzturieties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem. Uzturieties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
* Atvienojiet radio un televizoru no elektrības tīkla. Neizmantojiet sadzīves elektrotehniku un tālruni.
* Neizmantojiet mobilo telefonu.
* Negaisa laikā pārliecinieties, ka neesat kontaktā ar metāla priekšmetiem.
* Nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.
* Ja klajā laukā nav, kur patverties, tad nogulieties zemē. Ja iespējams, izvēlieties sausu, smilšainu grunti, iespējami tālāk no ūdenskrātuvēm.
* Nedrīkst slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem – ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi, ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz.
* Nebrauciet ar velosipēdu vai motociklu/motorolleri, nokāpiet no braucamrīka, nepalieciet kontaktā ar to.
* Pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā, jo ūdens labi vada elektrību, norāda Inese Veisa, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.
Uz sarakstu
