Viņķele: solījums pārrēķināt sarukušās pensijas ir nereāls
Viņa uzsvēra, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik var nopelnīt. Viņasprāt, paziņojums, ka nākamgad sāks darboties kompensācijas mehānisms cilvēkiem, kuri pensionējušies krīzes laikā, ir nekoleģiāls un sabiedrību tracinošs.
Viņa uzsvēra, ka krīze pati par sevi ir negodīga, tāpat kā naudas devalvācija. Taču, vai godīgi esot dot solījumus, par kuriem skaidri un gaiši esot zināms, ka tos nevar izpildīt, jautāja bijusī labklājības ministre.
Viņķele uzskata, ka šajā situācijā labākais risinājums esot mainīt pensiju aprēķina principu, fiksējot aprēķina koeficienta zemāko un augstāko līmeni.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule, viens no kompensācijas mehānismiem cilvēkiem, kuru vecuma pensiju samazinājis tās aprēķinā piemērotais negatīvais kapitāla indekss, varētu būt pensijas pārrēķināšana ar pozitīvu indeksu.
Šis kompensācijas mehānisms varētu stāties spēkā jau nākamgad, tomēr tam nepieciešams papildu finansējums, norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Provizoriski 2015.gadā sociālās apdrošināšanas budžetā tas izmaksātu papildu 44,9 miljonus eiro, bet 2016.gadā - 47,6 miljonus eiro.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver, ka kompensēšanas mehānisms nebūs jauna politikas iniciatīva, līdz ar to turpmākā rīcība būs atkarīga no politiskās gribas un Finanšu ministrijas. Tā būs valdības un Saeimas kopīga atbildība un izšķiršanās, uzsver labklājības ministrs.
Uz sarakstu
