Vēstniece: Krievijas noteiktais embargo jautājums jārisina ES mērogā
Vaicāta, vai Vācija varētu uzpirkt "lieko" pienu no Latvijas vai arī atbalstīt ideju kompensēt zaudējumus no īpašiem ES fondiem, vēstniece atgādināja, ka arī Vācijas lauksaimniekus un pārtikas produktu ražotājus ir ietekmējis Krievijas lēmums ieviest pārtikas importa aizliegumu.
"Saskaņā ar Vācijas Zemkopības ministrijas izplatīto informāciju Vācijas pārtikas eksports uz Krieviju 2013.gadā bija 1,6 miljardi eiro. Nebūtu pareizi meklēt risinājumu divpusējās attiecībās - jautājums jārisina ES mērogā, meklējot iespējas atbalstīt cietušos ES dalībvalstu uzņēmējus ar kompensācijām, bet arī palīdzot dažādot lauksaimniecības produktu noieta tirgus, tostarp uz valstīm ārpus ES," uzskata Kuzma.
Viņa arī norādīja, ka Latvijas un Vācijas jau tradicionāli ciešā ekonomiskā sadarbība līdz ar eiro ieviešanu Latvijā ieguvusi jaunu dinamiku. Vācijas uzņēmēji novērtējot Latvijas valdības pēdējos gados ieviestās reformas tautsaimniecībā un finanšu jomā, kā arī investīciju vides stabilitāti un ģeogrāfiskā izvietojuma pievilcību.
"Pēdējos gados ir pieaugusi Vācijas uzņēmēju interese par investīciju iespējām Latvijā. Arī Latvijas Bankas dati uzrāda Vācijas tiešo uzkrāto investīciju pieaugumu - šī gada 1.ceturksnī 18% pieaugums iepretim 2013.gada beigām. Tāpēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte Rīgā un plānotā saruna ar uzņēmējiem laikā, kad saasinājušās ES un Krievijas tirdzniecības attiecības, kad mūsu uzņēmējiem ir bažas par uzticības mazināšanos ES robežvalstu ekonomikām, ir nozīmīgs signāls Latvijas uzņēmējdarbības vides stabilitātei un tālākas izaugsmes potenciālam," piebilda vēstniece.
Uz sarakstu
