Valdība atbalsta ierobežojumus subsidēto enerģijas izmaksu kāpumam
Izstrādātie likumprojekti, kas vēl ir jāapstiprina Saeimā, paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.
"Vietējiem enerģijas ražošanas projektiem ir jāpalīdz attīstīties, taču līdzšinējā dāsnā atbalsta sistēma ir radījusi nesamērīgus riskus pārējai Latvijas ekonomikai. Tāpēc mūsu mērķis ir rast līdzsvaru starp dažādu nozaru vajadzībām, veidojot tādu subsidētās enerģijas atbalsta sistēmu, kas neapdraud citu Latvijas nozaru dzīvotspēju un konkurētspēju, kā arī mājsaimniecību maksātspēju. No nākamā gada patērētājiem tiks kompensēts turpmākais OIK pieaugums, saglabājot šos maksājumus 1,89 santīmu par kilovatstundu (sant./kWh) līmenī. Valdībā atbalstītie pasākumi, visticamāk, netiks ar sajūsmu uztverti subsidētās enerģijas nozarē, jo tiks samazināta atbalsta intensitāte, tomēr tas ir izlēmīgs un reāls risinājums, lai visiem patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Vēsturiski izveidotā subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma rada riskus būtiskam OIK pieaugumam – no 2013.gadā spēkā esošajiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz pat 2,46 sant./kWh 2016.gadā. Lai juridiski korektā veidā panāktu, ka OIK izmaksas jau nākamgad nepalielinās virs esošā 1,89 sant./kWh līmeņa, EM piedāvā publiskā tirgotāja funkciju nodot jaunai kapitālsabiedrībai, kas pildīs publiskā tirgotāja pienākumus (pašlaik šīs funkcijas veic AS "Latvenergo"), tajā skaitā, administrēs elektroenerģijas obligātā iepirkuma ieņēmumus, izdevumus subsidējās enerģijas ražotājiem un nodrošinās nepieciešamās darbības, lai OIK pieaugums virs 1,89 sant./kWh tiktu kompensēts no valsts budžetā iekasētā Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN), ar kuru apliks valsts sniegto atbalstu subsidētās enerģijas ražotājiem. Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja OIK pieauguma kompensācijai novirzīt AS "Latvenergo" dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu un tika uzdots meklēt citus fonda finansējuma avotus.
Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu attīstību un plašāku izmantošanu, EM piedāvājums paredz elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes noteikt augstāku SEB likmi (15%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem - zemāku (10%). Savukārt siltuma ražotājiem, kas siltumu nodod centralizētajā apkures sistēmā, likme būtu 5%, kas ļoti ierobežotā apjomā ietekmētu tikai dažus siltuma ražotājus. Ieviešot šīs nodokļa likmes no 2014.gada aprīļa, tiks izveidots kompensācijas mehānisms, lai apturētu turpmāku OIK izmaksu pieaugumu patērētājiem. Paredzams, ka nodoklis tiks ieviests tikai uz laiku līdz 2017. gada beigām, paredzot tā samazinājumu vai izbeigšanu, ja ar citiem plānotajiem pasākumiem tiek faktiski panākts OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums.
Savukārt, lai novērstu situāciju, ka Latvijā netiek nodrošināts valsts līmeņa sociālās aizsardzības mehānisms elektroenerģijas jomā, EM piedāvā izveidot sociālā atbalsta instrumentu mazturīgām mājsaimniecībām, izmantojot dzīvokļu pabalstu. Atbalsta mērķis ir panākt, lai mazturīgiem iedzīvotājiem arī pēc elektroenerģijas tirgus pilnīgas atvēršanas 2014.gada 1.aprīlī un elektroenerģijas cenas izmaiņām tiktu nodrošināts sociālā atbalsta instruments, kas saglabātu maksājumus elektroenerģijas Starta tarifa līmenī (8,18 santīmi par kilovatstundu). Līdzekļu avots sociālā atbalsta sniegšanai būs valsts budžeta ieņēmumi no SEN, bet atbalsta sniegšanu administrēs ar pašvaldību starpniecību.
Valdība, apstiprinot normatīvo aktu paketi, kurā ietilps grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un Subsidētās enerģijas nodokļa likums, ir nodrošinājusi sociālā atbalsta instrumenta un OIK pieauguma kompensēšanas mehānisma izveidi, lai 2014.gada 1.aprīlī elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām Latvijā notiktu bez sociāli nelabvēlīgām sekām.
Priekšlikumi elektroenerģijas cenu pieauguma ierobežošanai ir vairakkārt diskutēti Tautsaimniecības padomes Enerģētikas komitejā, notikušas vairākas tikšanās gan ar subsidētās enerģijas un citu nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, gan ar Siltumražotāju asociāciju un pašvaldībām.
Diskusijas un pasākumi subsidētās enerģijas izmaksu apjoma ierobežošanai tiek īstenoti arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Sagatavojot pasākumus subsidētās enerģijas izmaksu ierobežošanai Ekonomikas ministrija vērtējusi arī citu valstu pieredzi un ir regulāri konsultējusies arī ar Eiropas Komisiju. Pēc šodien Ministru kabinetā atbalstītajiem likumprojektiem tiks sākta arī oficiālā OIK izmaksu kompensācijas mehānisma saskaņošana ar Eiropas Komisiju.
Uz sarakstu
