Vairums patērētāju izvēlētos skaidru naudu, ja maksājumu karšu cenas celtos
Tomēr salīdzinājumā ar citām Rietumeiropas valstīm, Latvijā maksājumu kartes vēl aizvien ir salīdzinoši jauns maksājumu veids, un to lietošanā sastopamies ar šķēršļiem.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas veiktajā pētījumā par Latvijā dzīvojošo patērētāju viedokli par maksājumu karšu lomu respondenti atzīst, ka visbiežāk par pirkumiem un pakalpojumiem izvēlas norēķināties ar maksājumu kartes starpniecību (60 %), tomēr samērā aktuāla ir arī norēķināšanās skaidrā naudā (34 %). Iedzīvotāji atzīst, ka labprāt lieto maksājumu karti, tomēr makā tur arī skaidru naudu mazākiem norēķiniem vai gadījumiem, kad norēķinu vieta nav aprīkota ar maksājumu karšu termināli. Vairums respondentu (70 %) apgalvoja, ka norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar maksājumu karti (kredīta vai debeta) ir viegli, un 18 % respondentu atzina, ka tas ir drīzāk viegli nekā grūti.
Tikai 3 % aptaujāto uzskatīja, ka norēķināties ar maksājumu karti ir grūti, un 5 % atbildēja, ka tas ir drīzāk grūti nekā viegli. Arī jautājumā par maksājumu karšu termināļu pieejamību patērētāji bija vienisprātis, ka situācija ir labvēlīga - 88 % aptaujāto atzina, ka tirgotāji lielākoties ir aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem un labprāt pieņem maksājumu kartes. Tikai 10 % respondentu pauda viedokli, ka tirgotāji vairāk nav aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem nekā ir un maksājumu kartes nepieņem.
Jautājumā par maksājumu karšu priekšrocībām pretstatā skaidrai naudai patērētāju viedokļi atšķīrās - par nozīmīgāko priekšrocību vairākums atzina maksājumu kartes lietošanas ērtumu (32 %), turpretī 20 % par prioritāti uzskata ar maksājumu karti saistīto drošību. Respondentiem nozīmīgs likās arī transakcijas ātrums (18 %) un iespēja iepirkties jebkur un jebkad – gan klātienē, gan internetā (13 %). Daži respondenti atzina, ka ar maksājumu karti ir vieglāk uzraudzīt savus izdevumus (9 %). Maksājumu karšu devums cīņā ar ēnu ekonomiku šķita nozīmīgs tikai 2 % respondentu, tikpat daudzi kā galveno priekšrocību uzskatīja kredītlīniju un citus labumus (2 %), ko piedāvā kredītiestādes. Tomēr atsevišķā jautājumā 68% respondentu piekrita apgalvojumam, ka maksāšanai ar maksājumu karti ir būtiska loma ēnu ekonomikas apkarošanā.
Kopumā respondenti ir pārliecināti, ka maksājumu kartes ir atvieglojušas un uzlabojušas viņu ikdienu, tomēr, ja par tām būtu jāmaksā vairāk, viņi apsvērtu iespēju no maksājumu kartēm atteikties un dot priekšroku skaidrai naudai. Aktuāls ir ne vien jautājums par maksājumu karšu lietošanas izmaksām, bet arī par to, kurai no pusēm šie izdevumi ir jāsedz. Respondentiem nav skaidrs, kā izmaksu apjoms tiek sadalīts starp bankām, mazumtirgotājiem un patērētājiem. Daži respondenti atzina, ka nav zinājuši, ka šādas izmaksas vispār ir jāsedz. Citi respondenti vēlējās izprast, cik lielā mērā izdevumi par maksājumu kartēm nākotnē varētu sadārdzināties, lai saprastu, vai varētu atļauties tās lietot. Atsevišķi respondenti bija noraizējušies par dažādu ar maksājumu kartēm saistītu izdevumu pieaugumu.
Uz jautājumu, vai respondenti vairāk lietotu skaidru naudu, ja karšu lietošanas izmaksas (gada maksa, apkalpošanas maksa u. c.) patērētājiem palielinātos, 77% aptaujāto apgalvoja, ka vairāk lietotu skaidru naudu maksājumu karšu vietā. Tikai 13 % respondentu paliktu uzticīgi maksājumu kartēm pat tad, ja patērētāju izmaksas par karšu lietošanu palielinātos, un 8 % respondentu drīzāk nesāktu izmantot vairāk skaidras naudas, nekā sāktu to darīt.
Patērētāji ir noraizējušies par iespējamu maksājumu karšu izmaksu palielināšanos, ko var izraisīt Eiropas Komisijas likumdošanas iniciatīva par starpbanku komisijas maksas ierobežošanu. Kā jau iepriekš ziņots, Eiropas Komisija publicējusi likumdošanas iniciatīvu, kas noteiks griestus tirgotāju komisijas maksai par karšu pieņemšanu. Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju satrauc šo likumdošanas izmaiņu potenciāli negatīvās sekas uz patērētājiem: vairāku Eiropas valstu banku asociācijas jau brīdinājušas, ka šo likumdošanas izmaiņu apstiprināšanas gadījumā tām nāksies paaugstināt karšu izmaksas.
Apgalvojumam "Es kā patērētājs piekristu maksājumu karšu sistēmas uzturēšanā ieguldīt vairāk, ja tirgotāji ieguldītu mazāk vai pārstātu to darīt", nepiekrīt 90 % aptaujāto respondentu. Tikai 7 % respondentu piekristu maksājumu karšu sistēmas uzturēšanā ieguldīt vairāk, ja tirgotāji ieguldītu mazāk vai pārstātu to darīt, sedzot izmaksu samazinājumu tirgotājiem. Patērētāju šaubas par tirgotāju godprātību EK regulas pieņemšanas gadījumā pauž arī respondentu atbildes uz jautājumu, vai mazumtirgotāji samazinātu preču un pakalpojumu cenas, ja viņiem samazinātos izmaksas par maksājumu karšu pieņemšanu. 38 % aptaujāto uzskatīja, ka tas ir maz ticams, 29 % bija pārliecināti, ka mazumtirgotāji cenas nesamazinātu, 18 % domāja, ka tas ir iespējams, un tikai 12 % respondentu bija pārliecināti, ka mazumtirgotāji cenas samazinātu. Kopumā respondenti ir noskaņoti pesimistiski, domājot par mazumtirgotāju rīcību, ja viņiem samazinātos izmaksas par maksājumu karšu pieņemšanu, jo līdzšinējā pieredze un konkrēti piemēri liecina, ka mazumtirgotāji cenas nesamazinātu.
Uz Eiropas fona Latvijā pat minimāliem cenu kāpumiem var būt liels negatīvs efekts uz patērētājiem, jo īpaši sociāli neaizsargātāko patērētāju grupu, spiežot tos pārstāt izmantot kartes un atgriezties pie skaidras naudas, kas saistīta ar mazāku patērētāju drošību un lielāku apzagšanas un krāpniecības gadījumu risku. Elektronisko maksājumu karšu sistēma ir pamata vajadzība mūsdienu pasaulē un atvieglo patērētāju dzīvi vairākos aspektos; tomēr, LPIAA ir pārliecināti, ka tirgotāji no maksājumu karšu sistēmas iegūst vismaz tikpat daudz kā patērētāji, ja ne vairāk, un patērētājiem nebūtu jācieš uz tirgotāju rēķina.
Uz sarakstu
