Vairums Baltijas uzņēmumu izaugsmi plāno finansēt no pašu kapitāla
46 % uzņēmumu plāno izmantot banku aizdevumus, savukārt 30 % finansējumu savai izaugsmei meklēs no privātajiem investoriem. Rezultāti liecina, ka daļa uzņēmēju plāno izmantot vairāk nekā vienu finansējuma avotu.
Grant Thornton Rimess Baltic starptautiskā pētījuma ietvaros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skaidroja, kādas izaugsmes iespējas un attīstības, tostarp arī finansēšanas, modeļus paredz uzņēmumu vadītāji. Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu visās trīs Baltijas valstīs attīstību turpmākos trīs gadus plāno finansēt no pašu līdzekļiem. Visvairāk šādu uzņēmumu ir Igaunijā, kur attīstību no pašu kapitāla finansēs 68 % uzņēmumu; Latvijā tādu ir 60 %; savukārt Lietuvā nedaudz vairāk nekā puse (51 %). Piesaistīt privāto investoru līdzekļus plāno 30 % Latvijas, 22 % Lietuvas un 18 % Igaunijas uzņēmumu. Biznesa attīstību ar banku aizdevumiem plāno finansēt 46 % Latvijas, 39 % Lietuvas un 36 % Igaunijas kompāniju.
Grant Thornton Rimess Baltic partnere Latvijā Jeļena Žovnikova skaidro : "Pētījuma rezultāti liecina, ka uzņēmumi Igaunijā ir labāk finansēti un vairāk spēj izmantot iekšējos resursus savas izaugsmes balstīšanai, nekā tas ir Latvijā vai Lietuvā. Kopumā gan varam secināt, ka aizvadītais gads Baltijas uzņēmumiem ir bijis veiksmīgs - lielākā daļa uzņēmumu ir spējuši nopelnīt pietiekami daudz, lai varētu ieguldīt tālākā attīstībā, kas ir visnotaļ pozitīvs signāls." Eksperte gan norāda, ka liela daļa uzņēmēju paļausies arī uz banku finansējumu, kas nozīmē, ka paredzama pietiekami liela aktivitāte korporatīvo klientu kreditēšanas sektorā.
Gan šis, gan nākamie gadi Latvijā varētu būt samērā aktīvi uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas ziņā. 32 % Latvijas uzņēmumu vadītāji norādījuši, ka apsver iespēju uzņēmumu izaugsmi balstīt, iegādājoties konkurējošu kompāniju. Kā norāda paši uzņēmumu vadītāji, lielākā daļa (69 %) šo darījumu varētu notikt vietējā tirgū. Igaunijā un Lietuvā tik liela aktivitāte nav gaidāma.
Ņemot vērā arī iepriekš minēto, var secināt, ka abās mūsu kaimiņvalstīs nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas uzņēmumu vadības līmenī, turpretī Latvijā šī situācija varētu būt dinamiskāka. Pētījuma rezultāti liecina, ka vadības maiņu savos uzņēmumos tuvāko gadu laikā paredz vien 4 % uzņēmumu vadītāju gan Lietuvā, gan Igaunijā, savukārt Latvijā vadības maiņu prognozē 22 % uzņēmumu.
Žovnikova informē : "Ja igauņi un lietuvieši var rēķināties ar zināmu stabilitāti uzņēmumu augstākās vadības līmenī, tad Latvijā ir gaidāmas pietiekami daudz pārmaiņu. Noteikti redzēsim tirgus pārdali un lielāku konsolidāciju. Vērtējot globāli, šī ir pozitīva ziņa - uzņēmumi ar lielāku un stabilāku vietējā tirgus daļu spēs veiksmīgāk konkurēt arī ārvalstīs."
Starptautiskajā International Business Report pētījumā tika aptaujāti Latvijas un citu valstu uzņēmumu vadītāji, kuri pārstāv dažādu nozaru un dažāda lieluma uzņēmumus. Respondentu vidū ir gan privātas, gan publiskas kompānijas.
Uz sarakstu
