Vairākums Latvijas iedzīvotāju jūtas informēti par eiro drošības pazīmēm
Biežāk pietiekami informēti par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm jūtas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, cilvēki ar augstākiem ienākumiem (301 – 450 eiro uz vienu cilvēku ģimenē), kā arī studenti un skolēni. Savukārt nepietiekami informēti par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm biežāk jūtas cittautieši, pensionāri, bezdarbnieki un iedzīvotāji Latgales un Zemgales reģionos.
Iedzīvotāji kā eiro drošības pazīmes bez priekšā teikšanas paši visbiežāk nosauc ūdenszīmes (62%), drošības joslas (41%) un krāsu maiņas efektu (23%) banknotē. Tikai 16% iedzīvotāju nevar nosaukt nevienu konkrētu drošības pazīmi.
Caurmērā 9 no 10 iedzīvotājiem jeb 90% uz aptaujas brīdi bija ievērojuši reklāmas par eiro drošības pazīmēm. Īpaši augsti reklāmu ievērošanas rādītāji ir latviešu un rīdzinieku vidū.
Gandrīz puse jeb 45% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka eiro monētas un banknotes ir "diezgan droša" vai "ļoti droša" nauda, tomēr gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju tās uzskata par nedrošām.
Eiro par drošu valūtu biežāk uzskata studenti, skolēni, iedzīvotāji 15-24 gadu vecumā, Rīgā dzīvojošie, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un tie iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī ir 301 eiro vai vairāk. Nedroši vai diezgan nedroši attiecībā uz eiro biežāk ir Zemgalē dzīvojošie un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 150 eiro uz vienu cilvēku ģimenē).
Uz sarakstu
