Uzņēmumi kūtri investēt inovācijās
Lai gan valdība ir spērusi solīšus inovāciju atbalstam, ar esošo nebūs gana, lai 2020.gadā sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā iecerētās investīcijas pētniecībā un attīstībā 1.5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne par apskata galvenajiem secinājumiem:
* Latvija atpaliek no parējām Eiropas valstīm inovāciju jomā. 2012.gadā Latvijā tēriņi pētniecībai un attīstībai (P&A), kas ir viens no plašāk izmantotajiem inovāciju mērījumiem, sasniedza aptuveni 0.7% no iekšzemes produkta (IKP). Bažas rada tas, ka uzņēmumu investīcijas P&A ir bijuši jo īpaši zemā līmenī - tikai 0.2% no IKP, t.i., pat sešas reizes zem ES vidējā. Uzņēmumu inovācijas ir ļoti svarīgas, jo tās drīzāk nekā sabiedriskā sektora inovācijas rada komercializējamus produktus/pakalpojumus, līdz ar to palielinot ieņēmumus, pievienoto vērtību un veicinot ekonomikas izaugsmi. Taču 2010.gadā aptuveni 70% uzņēmumu neveica inovācijas, un lielākā daļa inovāciju aktivitātes Latvijā pēdējos gados bijusi sabiedriskā sektora rokās (galvenokārt, izmantojot ES struktūrfondus). "Vecajā" Eiropā aina ir pavisam citādāka - tieši paši uzņēmumi ir galvenie P&A aktivitātes virzītāji.
* Tiesa, lai gan Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas vairumā inovāciju rādītāju, Latvija ir bijusi efektīvāka nekā kaimiņvalstis patentu pieteikumos. Laikposmā no 2004. līdz 2009.gadam Latvijai viens patentu pieteikums Eiropas Patentu Birojā ir izmaksājis aptuveni EUR 5 miljonus P&A investīciju, salīdzinājumā ar EUR 7 miljoniem Igaunijā, bet Lietuva ierindojas kā neefektīvākā valsts ES patentu pieteikumos ar EUR 18 miljoniem.
* Kādēļ Latvijā ir bijusi tik vārga inovāciju aktivitāte? Uzņēmumi min augstās inovāciju izmaksas un līdzekļu trūkumu kā galvenos iemeslus, tāpat problēma ir arī sadarbības trūkums starp uzņēmumiem, valsts un akadēmisko sektoru. Valdība ir veikusi dažus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, piemēram, izveidojot kompetenču centrus, īstenojot klasteru programmu un no 2014.gada vidus piemērojot nodokļu atvieglojumu P&A izdevumiem.
* Latvija ir noteikusi vairākus valsts mēroga mērķus attiecībā uz inovācijām, piemēram, sasniegt P&A izdevumus 1.5% apmērā no IKP 2020.gadā. Lai arī tas ir divtik zems kā ES vidējais mērķis sasniegt 3% P&A investīciju apjomu līdz 2020.gadam, tomēr tas ir gana ambiciozs. Lai sasniegtu šos 1.5% no IKP, investīcijām P&A būtu jāaug teju trīs reizes straujāk kā nominālajam IKP. Tomēr valdībai pagaidām nav konkrēta rīcības plāna. Valdība nesen izveidoja Pētniecības un inovācijas stratēģisko padomi nolūkā risināt šos jautājumus, tagad jāgaida, vai sekos konkrēti darbi un kādi tie būs. Konkrēti ilgtermiņa plāni par to, uz kādiem valsts atbalsta pasākumiem uzņēmumi var paļauties, veicinātu uzņēmumu ieguldījumus izpētē.
Tāpat reformas augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes uzlabošanai balstītu inovāciju aktivitāti. Ja valsts pasākumi saglabāsies vērsti īstermiņā ar lielu administratīvo slogu, uzņēmumi diez vai to uzskatīs par veicinošu stratēģiju attiecībā uz ieguldījumiem P&A, kas jau pēc savas būtības ir saistīti ar nenoteiktību un risku.
Uz sarakstu
