Uzņēmēji: valsts budžeta izstrādē tiek ignorēts "ekonomikas izrāviens"
"Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē par pamatu ņemot Nacionālās attīstības plāna (NAP) vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti "Tautas saimniecības izaugsme," atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka šobrīd prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā, liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: skaidro: "Ekonomiskā izrāviena" sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai."
Prioritātē "Cilvēka drošumspēja" atbilstošas jaunās politikas iniciatīvas iesniegtas attiecīgi par 34% 2014.gadā, 20% - 2015. un 16% 2016.gadā. Nepamatoti daudz priekšlikumu ir orientēti uz publiskā sektora administratīvās kapacitātes stiprināšanu, aizmirstot, ka tam primāri ir nepieciešami ieņēmumi – ilgtspējīga tautsaimniecības izaugsme – IKP pieaugums.
Tāpat iezīmējās vēlme radīt jaunas darba vietas publiskās pārvaldes sektorā, kas ir pretrunā ar mērķi, veidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Publiskajam sektoram ir jāturpina mērķtiecīgi strādāt pie darba efektivitātes uzlabošanas un atlīdzības reformas, saistot to ar izmērāmu darba rezultātu.
Uzņēmēji vērš uzmanību uz to, ka jaunās politikas iniciatīvām būs ietekme uz Makroekonomikas prognozēm. Lai novērstu negatīvu ietekmi, ir nepieciešams būtisku uzsvaru likt uz tām iniciatīvām, kuras ir vērstas uz prioritāti "Tautas saimniecības izaugsme."
Tautas saimniecības attīstības tempu noturēšanai un izrāviena panākšanai izšķiroši svarīga būs apstrādes rūpniecības turpmāka izaugsme un spēja piesaistīt investīcijas. Šobrīd jaunu ražotņu izveidei trūkst tiešo un netiešo stimulu ar kuru palīdzību šādas investīcijas piesaistīt. Ja šie jautājumi netiks prasmīgi risināti, līdzšinējo apstrādes rūpniecības pieaugumu jau tuvākajā laikā nomainīs mērena attīstība, bet atsevišķas nozares, kā, piemēram, metālapstrāde, piedzīvos kritumu. Šādu attīstības tendenci var novērot, aplūkojot 2013.gada pirmā pusgada statistikas datus. Tādēļ svarīgi uzturēt pozitīvas attīstības stimulus.
Nelokāms ir uzņēmēju viedoklis jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu. Nav pieļaujamas atkāpes no likumā nostiprinātās IIN likmes samazināšanas grafika. IIN likmes samazināšanai būs pozitīva ietekme uz nodokļa ieņēmumiem, kā valsts, tā arī pašvaldību budžetos vidējā un ilgā termiņā. Jau šobrīd, saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars ir viens no visaugstākajiem ES, turklāt, pie līdzīga funkciju sadalījuma, tas ir visaugstākais.
Uzņēmēju organizācijas aicina valsts budžeta veidošanā ievērot līdzsvaru starp iniciatīvām, kurām ir ieguldīto finanšu līdzekļu multiplikatīvs efekts (IKP pieaugums un no tā izrietošs budžeta ieņēmumu palielinājums) un iniciatīvām, kuras nav tieši saistītas ar tautsaimniecības attīstību. Valsts mērķim jābūt reālā sektora konkurētspējas stimulēšanai, investīciju vides un rūpniecības produktivitātes uzlabošanai. Šīs ir jomas, kuras var nodrošināt jaunu darba vietu radīšanu, uzlabot valsts ārējās tirdzniecības bilanci un palielināt ieņēmumus valsts budžetā.
Uz sarakstu
